|
[15 Dec 2004|09:47am] |
Šodien man būs eksāmens, bet man ir vienalga. Es ceru, ka nenokavēšu, bet tikai tapēc, lai nevajadzēu klausīties kā mani lamā kāda učene. Vakar itkā sazubrijos, pat i-netā meklēju materiālus, piemēram, par celulozi un papīru, un atradu arī. Bet vai tas viss tiešām ir palicis manā galvā? Es nezinu, man nau ne jausmas, jo tagad to vis pārcilāt man ir slinkums, kaut gan vajadzētu.
Šorīt es jūtos... khmm, es nejūtos. "Nu tā, atkal sākās", es sev nosaku un nopūšos. Māmiņa gādīgi dzen uz skolu uz ko es atbildu ar "jā, jā, tūliņ, jau lidoju", vai ko tamlīdzīgu un turpinu šeit sēdēt un domāt "iet/neiet uz eksāmenu?"
Es pat uz devītās klases eksāmeniem nemācijos, kas man lika mācīties uz šito ?
Nu, pietiks ? Nevarat vairs paciest ? Nu labi, neraksīšu tagad vairs neko. Visu labu, visu gaišu, uz tikšanos rādio viļņos...
|
|
| muļķības |
[15 Dec 2004|08:05pm] |
|
Draugi klusē, bet es tik pļurkstu un pļurkstu kaut ko un man vienalga, ka draugiem tas ir apnicis, es tikai pļurkstu un pļurkstu. Esmu pļurksteklis savu draugu pulkā, bet nesūdzos par to, jo man patīk pļurkstēt.
|
|
|
[15 Dec 2004|08:07pm] |
Un tagad... [zīmīgs krekšķis]
Nu un neko.
|
|
| /me čīkst |
[15 Dec 2004|08:09pm] |
|
ņēņēņeņeņeņēēņēņeņe
|
|