|
[09 Dec 2009|12:42pm] |
Cilvēks, kurš uzklausīja otru, kurš dēvē sevi par Dievu, reiz teica...
"Nu.. inženiera dēls" + smieklu duša. Droši vien tādēļ, lai viņu kaitinātu, jo inženieris ir sāpīgi loģiska padarīšana.
Sāpīga, jo pārmantota intelekta varenības sajūta bez paša intelekta, kurš būtu spējīgs salodēt skaitļotāju. Tu neapķērīgais idiots! Tev šis darbiņš nebūs vis pa spēkam, zaķīt. No kā dzimst izsmiekls pret pašu skaitļotāju un visu inženieru pazemojums un visu, kas no viņiem nāk. Ieskaitot atvases..
Un domu gaita viņam veidojas šādi:
Aprobežoti cilvēki, kuriem tas ko viņi dara ir viss. Pēc tā iedala vai cilvēks rubī fišku vai nē. Un te nav runa par kalkuratoru. Te runa ir par pamatu skatam uz dzīvi. Dzīves kvalitāti. Ja tu nespēj to, tad tev paliek tikai otrā vieta. Kā otrais uzlējums vai vanna, kurā kāds jau nomazgājies vai ēdienu atliekas. Un nedod dievs, ka tu atļausies par tām priecāties. Paturi prātā, ka tās ir tikai atliekas, bļaģ. Atliekas no varenās inženiera pakaļas. Nebūtu inženieri, pasaule negrieztos, mašīnas nebrauktu, interneta nebūtu, cilvēki dzīvotu alās un sistu viens otram ar vālēm pa galvām. Tā lūk. Un nemēģini samierināties ar domu, ka inženieru darbs jau ir gan svētīgs un vērtīgs, bet ir arī citas lietas uz pasaules ne mazāk skaistas. Nekā nebija. Sūkā manu inženierisko pimpi un sūkā labi, jo bez mums tu taustiņus neklabinātu, draugs.
Neko darīt. Un ja citas lietas tev šķiet skaistas, tad PĀRDOD tās. Bez tirdzniecības arī uz priekšu tu netiksi. Klausi dzīves skolas vecākos. Paraugies uz sevi. Nožēlojami. Nekā tev nav un izredzes arī nekādas. Kā tu domā, kapēc tas tā? Saki, ko gribi, bet tu esi vēlējies būt pārāk labiņš, pārāk cilvēcīgs. Tev vajag uzkruķīt sevi uz maximumu un... PĀRDOT. Neteiksim kā maukas uzkrāsojušās vēsajās un viegli apgaismotajās ielās... Neteiksim arī kā geišas, kuras izkopušas uzkruķīšanas mākslu mazliet dziļāk... Tie ir citi, individuāli stāsti.
Tad ierunājās veselais saprāts: mūsu laikmets ir smags. konkurence liela. kāp vai tiec pārkāpts. likumi ir ļoti smagi. dzīve ir cīņa. (paldies veselajam saprātam par šiem domu graudiem! turpinam)
Komentāri no klausītājiem. To vidū bija arī kāds hipijveidīgs humānists: Veselajam saprātam, protams kā allaž ir taisnība, tikai šajā kontekstā viņa rindas skan spekulatīvi. Varētu domāt, ka tās atspēko kapitālismu, bet patiesībā to spēks ir tajā, ka visuma likumi un cīņa starp zvērisko un dievišķo cilvēkā tiešām ir smagi un dzīve ir cīņa, kurā jāpieveic zvērs.
...
Varbūt lai kaitinātu. varbūt, lai saprastu kapēc tas kaitina. ņemot vērā, ka cilvēks, kurš apgalvo, ka ir Dievs ir arī sieviete; varbūt, ka tas teikts kā izsmiekls, kurš būtu vietā, kad paceltajam vīrietim izrādās nestrādā erekcijas funkcija. Un šī fakta iespaidā neapmierinātā sieviete vairs to neiztur un bļauj: vai tu esi vīrietis vai nē?! Saņemies taču!! Koncentrējies! Laid, lai tie cipari iet caur tavu galvu! Iekaro Eiropu! Tu to vari, jo es esmu tava Kleopatra!
Bet diezvai. Tad viņa melotu, ja teiktu, ka ir Dievs. Bet Sātans jau melo visu laiku. Bet Sātans arī ir Dievs.
...
Bet varbūt, lai kaitinātu. Kā Jēzus sievietes izskatā, kura grib attīstīt piedošanu otrā. Piedod savam tēvam inženierim par viņa intelektuālo varmācību. Met nost savas vecās inženiera dēla drānas un topi no jauna. Dzīvē patiešām ir daudz skaistu lietu, kuras nav jāpārdod.
|
|
