pikaso

man ļoti patika tā sajūta-doma, kas mums ar vienu draudzeni ir - cilvēks ir kā smilšu graudiņš jūras malā. perfekts savā formā, lielumā, mazumā, krāsā, siltumā, slapjumā. viņš tur vajadzīgs tieši tāds, kāds viņš radīts.

[protams, tas nav attaisnojums neko nedarīšanai, bet.. jā, vajadzīgs un perfekts tāds kāds radīts. galu galā - erozija-pārmaiņas-pārplūšana-pārvietošanās paredzēta procesā.]