chocolat
17 June 2009 @ 07:07 am
 
sacēlu tādu vētru pati ap sevi, bet viss mierīgi nokārtojās. un tas, kas nav nokārtots, nokārtosies šodien.
īstā saruna atnācā īstajā brīdī.
 
 
chocolat
17 June 2009 @ 12:40 am
 
piekārtoju dzīvokli un pat ap sirdi kļuva siltāk. tikai jocīgi bija mest ārā darbus.
 
 
chocolat
16 June 2009 @ 07:41 pm
 
Saņēmos un aizčaloju līdz pilsētas centram kārtot visas delas, kas sakrājušās. Un kā rādās nekas labs nerādās. Tamdēļ pēc darba aizgāju līdz Caird Hall un mierīgi uzsmēķēju, savācot domiņas un cenšoties rast risinājumus. Sapratu to, ka neko es nevaru īsti te vairs atrisināt. Nu tā, ir sanācis, ka dzīvokļu kompānija šorīt nolēma mest mani ārā. Un rīt vajadzētu nākt inspekcijai kaut kādai un izpētīt dzīvokļa stāvokli, lai zinātu, cik no iemaksātā depozīta esam pelnījuši dabūt atpakaļ. Visādi ar viņiem runājos un beigās panācu, ka iespējams rīt neviens neatnāks, bet nosacījums ir samaksāt nesamaksāto īri rīt, visu summu. Sliktā ziņa ir tāda, ka līdz pilnajai summai pietrūkst 30 mārciņas un es varu kaut vai uz pusēm plīst, jo nezinu īsti kur viņas dabūt. Ja neizpildu nosacījumu, tad 5dien man jāsakrāmē mantiņas un jādodas ielās dzīvot.
Pusi dienas nobimbāju par savu nespēku un nogurumu. vesela histērija, nu tad kad visas sakrātās emocijas iznāk laukā kā tāda bumba. Līdz ar to, mani pietiek tikai bišku kādā sāpīgā vietā šodien iebikstīt un būs atkal puņķi, asaras.

Lai nu kā uz centru sataisījos kā tāda laimīga caca, lai nomaskētu aizpampušās acis, nogurumu un sajūtu "shit". Un bez šaubām pa ielām iet kā normāls cilvēks nevarēju, jo pēkšņi saradās tik daudz pielūdzēju, ka nezināju, kur likties. Protams, ka varētu jau it kā pasmaidīt un papriecāties, ka esmu vismaz glīta, ja ne bagāta, hah. Un tomēr tas vēl vairāk sakurināja manus nerviņus. Un tad kaut kur pusceļā uz mājās izpraucās kārtējs raudiens par to, ka ja būtu kāds, kurš vot šitādos brīžos turētu aiz rokas, nekas tāds nenotiktu.

Un vēl visam par bonusu, nu tā lai būtu pa riktīgam, šodien sastrīdējos ar maiju.
Tā kā šī diena ir kā sniegs uz galvas Sahāras tuksnesī.

Un tā kā šodien jau esmu izsmelta, pārlieku emocionāla un vēl sazin kāda, nedusmojiet, ja visus ignorēšu, jo runāties man šobrīd ar kādu gribas vismazāk par visu. pardon.
 
 
chocolat
16 June 2009 @ 03:53 pm
 
nerviem mūziciņa, to much smoking un saldā piena lāse.
būs labi.
 
 
chocolat
16 June 2009 @ 02:36 pm
 
man ir nervu sabrukums. viss totāls nervu sabrukums. tas viss ir neizturami.
vēlos sapratni un atbalstu, bet tas izskatās kā kaut kas neiespējams.

tādos brīžos kā šis gribas lekt no tilta, šauties nost, gluži vienkārši sevi izdzēst.

***
nē, nu toč būs jānopērk kaut kāds nomierinošs līdzeklis, varbūt tad nebūs šitādu krīžu, bļe.
 
 
chocolat
16 June 2009 @ 01:30 pm
 
Man vajag pretstresa zālītes. Tās maksājumu vēstules, mani dzen izmisumā. Tagad jāsēž un jātrīc kā tādai apses lapai. Galva pilna un nāk raudiens.
To tak vairs nav iespējams izturēt! Un jā, man ir ļoti, ļoti un ļoti bail.
 
 
sajūtas: daudz par daudz visa
 
 
chocolat
15 June 2009 @ 08:31 pm
 
zemenes mērcētas sidrā. ņam. un pirkstiņi mērcēti mīklā, gatavojot ķiršu pīrāgu. ņam. un es šodien jūtos ņam (: tikai nav neviena, kas varētu mani apēst, jo mans vīrietis ir pārāk tālās zemēs atkal. pietrūkst.
tā kā ņam tev, mīļumiņ.
 
 
skan: cocoon- humminingbird
 
 
chocolat
14 June 2009 @ 08:23 pm
 
limonāde un cepumi + franču kinõ.
 
 
chocolat
14 June 2009 @ 06:27 pm
 
nogurums un negulēšana rada halucinācijas. sāpīgs ķermenītis un nespēks. un vienīgie prieciņi par to, ka tagad būs 4 brīvas dienas, ko laiski pavadīt.
 
 
chocolat
14 June 2009 @ 12:03 am
 
daudz kas sadarīts, pēdējā laikā tik skrienu un kārtoju visādas lietas, sevi nežēlojot, aizmirstot par normālo, parasto, cilvēcisko nogurumu. un tad, kad gribas, lai tas tuvākais pasaka, ka lepojas vai vismaz priecājas par mani, saņem nulli emocijas par kaut ko tādu, kas man tik tiešām ir svarīgi. un vispār tagad tā ļoti skumji ap sirdi, pat nav tās sajūtas, ka visas lielākās sāpītes un problēmiņas pamazām aiziet prom.

lai nu kā, varbūt kāds cits priecāsies, ja teikšu, ka dodos augusta vidū uz Latviju.
***

un vēl es tomēr ceru, ka nav tas kaut kāds apburtais loks ar visām tām problēmām, ka no vienas tiec prom un nākošajā ir iekšā. vai kādreiz ir arī tā, ka nav nekā par ko satraukties? nu tā, ka viss ir labi. man ļoti gribas, lai viss vienkārši ir labi, jo esmu šausmīgi nogurusi. ļoti, ļoti nogurusi. liekas, ka vienā brīdī vairs nespēšu būt stiprā meitene un sabrukšu.
tagad jau gribas ielīst kā tādam kaķītim siltā klēpī un būt samīļotai.

līdīšu siltās sedziņās un sildīšos ar siltām domiņām, dzinot prom raudienu, kas spēcīgi vēlas izrauties laukā.
 
 
sajūtas: pārāk daudz visa