Saņēmos un aizčaloju līdz pilsētas centram kārtot visas delas, kas sakrājušās. Un kā rādās nekas labs nerādās. Tamdēļ pēc darba aizgāju līdz Caird Hall un mierīgi uzsmēķēju, savācot domiņas un cenšoties rast risinājumus. Sapratu to, ka neko es nevaru īsti te vairs atrisināt. Nu tā, ir sanācis, ka dzīvokļu kompānija šorīt nolēma mest mani ārā. Un rīt vajadzētu nākt inspekcijai kaut kādai un izpētīt dzīvokļa stāvokli, lai zinātu, cik no iemaksātā depozīta esam pelnījuši dabūt atpakaļ. Visādi ar viņiem runājos un beigās panācu, ka iespējams rīt neviens neatnāks, bet nosacījums ir samaksāt nesamaksāto īri rīt, visu summu. Sliktā ziņa ir tāda, ka līdz pilnajai summai pietrūkst 30 mārciņas un es varu kaut vai uz pusēm plīst, jo nezinu īsti kur viņas dabūt. Ja neizpildu nosacījumu, tad 5dien man jāsakrāmē mantiņas un jādodas ielās dzīvot.
Pusi dienas nobimbāju par savu nespēku un nogurumu. vesela histērija, nu tad kad visas sakrātās emocijas iznāk laukā kā tāda bumba. Līdz ar to, mani pietiek tikai bišku kādā sāpīgā vietā šodien iebikstīt un būs atkal puņķi, asaras.

Lai nu kā uz centru sataisījos kā tāda laimīga caca, lai nomaskētu aizpampušās acis, nogurumu un sajūtu "shit". Un bez šaubām pa ielām iet kā normāls cilvēks nevarēju, jo pēkšņi saradās tik daudz pielūdzēju, ka nezināju, kur likties. Protams, ka varētu jau it kā pasmaidīt un papriecāties, ka esmu vismaz glīta, ja ne bagāta, hah. Un tomēr tas vēl vairāk sakurināja manus nerviņus. Un tad kaut kur pusceļā uz mājās izpraucās kārtējs raudiens par to, ka ja būtu kāds, kurš vot šitādos brīžos turētu aiz rokas, nekas tāds nenotiktu.

Un vēl visam par bonusu, nu tā lai būtu pa riktīgam, šodien sastrīdējos ar maiju.
Tā kā šī diena ir kā sniegs uz galvas Sahāras tuksnesī.

Un tā kā šodien jau esmu izsmelta, pārlieku emocionāla un vēl sazin kāda, nedusmojiet, ja visus ignorēšu, jo runāties man šobrīd ar kādu gribas vismazāk par visu. pardon.