Nupat jau mostos ap desmitiem rītā, kas ir pilnigi normāli brīvdienu rītam. No kā secinu, ka, šķiet, būšu aklimatizējies. Repatriarizējies točna būšu, jo dzīvojot pie māmuļas tieku barots ar biezpienu ar lociņiem, maltās gaļas mērci, griķiem, gulašu, putraimu biezputru, zemenēm ar pienu, dzīvo alu un visiem pārējiem labumiem, kurus tanī galā sadabūt nevarēju. Vēl arīdzan baudu faktu, ka gaišs ir tik nenormālīgi ilgi!
Nedaudz gan mulsināja saules kustības virziens debesīs, bet nu jau tas vairs neraisa nekādas emocijas. Kas, savukārt, joprojām man atgādina par NZ, ir tur pierastā kustība pa ceļa kreiso pusi. Vienreiz pat uz ielas kādus pārsimts metrus pa kreiso malu novizināju! Vairāk gan pirksti pieraduši, pēc pagriezienu rādītājiem stūres labajā pusē tausta. Bet ko es te vāros, varu derēt, ka visi tie baltie vergi no Zaļās salas mājās pārbraukuši tieši tāpat jūtas un tas nekas unikāls nebūt nav.
Toties, kas vairāk attiecas tieši uz mani, ir mana arvien pieaugošā patika uz skrūvēšanu tādā nopietnākā līmenī. Līdz šim nekad nebiju vairījies rokas eļļā mērkt un flaķenes lietā likt, taču līdz zināmai robežai, 'lielos' darbus atstājot profiņiem. Taču, kopš pats savām rokām to galvas blīvi autiņam tīri pēc grāmatas nomainīju, jutos drošāks un esmu sapratis, ka nav ko mīzt. Kamēr darbojas ar prātu un neko neatgriezeniski nesajāj, visu var skrūvēt un ķimerēt. Nu, aizvilkos uz garāžu savu Matildi no ziemas miega modināt. Un modās viņa tiešam kā no ziemas miega - gausi un negribīgi, negribēja rūkt tukšgaitā. Gāzēju tā un šitā, bet tikai ar čoku. Mainīju sveices, pētīju dzirksteli, mainīju degvielu, bet ne pa kam. Internāts jau no aizskatuves bļāva - būs dirsā, tīri karbi! Negribēju ticēt, bet visi telefoniski sasniedzamie resursi melsa to pašu un kaut ko muldēja par aizsērējušiem kanāliem un dīzēm. Nu, jupis ar viņu, raus to karbi nost! Bet tas, redz neiet tik viegli. Galvenais jau tomēr lejuplādēt attiecīgo workšopmanuāli un izprintēt attiecīgās lapas. Tad jāsagādā vajadzīgie instrumetni un ar četrpaku var vilkties uz garažu. Toties vēlā saulesgaisma parūpēsies par to, lai tu mājās nāktu ap pusdivpadsmitiem.
Trīs dienas tagad jau ar savu motorizēto draudzeni cīnos. Bet nu jau būšu izcīnījies. Dīzes tīras, zupa jauna, spiediens normāls, lampas deg, pagriezieni nomainīti un krāsa uzpulēta. Trūkst tikai jauni zobrati, ķēde, tehniskā apskate un ķivere kundzei. Betto visu rītā.
Rīt būs jauna diena un jauni darbi. Jūs darīsit savus algotos, a es - es darīšu to, kas man patīk.

Priekā, mazie!

Besis, nevarēšana un apmierinātība ir šīsdienas atslēgvārdi. Pat šeit uzrakstīt neko īpašu negribās, lai gan teikti ir, ko. Ar steigu jāiet gulēt, lai vakarā ir pietiekami spēka florbolu uzspēlēt. Vakardienas ilustrācijai lai kalpo BILDE, kas der arī kā atbilde tiem, kur bļauj: "Neliec ķēdi uz zemes, sasmērēsi!"