Tas ir pilnīgs fipec!
Visi taču zināja, ka bērziņprezidents nāks uz manu māju strādāt un man tur būs jāizvācas. Nu, tas, protams, kaut kad tāļu tāļu, nez, kaut kādā septembrī. Tā arī dzīvojām cepuri kuldami un pastaro dienu gaidīdami. Aber tā pienāca negaidīti - aizvakar bijusi sapulce ar viņējiem un mūsējiem, visi gudri sprieduši un sapratuši, ka tā bode jāklapē ciet. Tā vienkārši. Ar aiznākamo nedēļu mūs noņem no strīpas. Viss. Un nevis viss priekš tūristiem, kur tagad gar aizslēgtām durvīm klabināsies (tas pagaidām, no septembra, visticamāk, māju apjozīs 25m platas buferzonas žogs), nē, par tūristiem neviens nedod ne pušplēsta desas gabala. Lielākā šmuce ir ar visiem korporatīvajiem, privātajiem un citiem līgumu klientiem no telpu nomas un pasākumu rīkošanas viedokļa. Atsaki tagad tūroperatoriem, kas Rīgā ierodas ar diviem prāmjiem nedēļā, ka viņu grupas vairs nevarēs masveidā nākt pie mums un šampūnieti lokot sajūsmināti Kārli XII fotografēt. Basta! Ej nu tagad pasaki pusstresainai līgavai, ka viņas jūlija beigās plānotās kāzas būs jāpāceļ uz kaut kādu lielo ģildi vai latviešu biedrības namu. Finito! Vo, tev prezidents un viņa kanceleja skaitās! Man jau nekas pret to institūciju kā tādu, tikai tajā informācijas aprites mehānismā pāris zobrati ar spēcīgi aplauztiem zobiem un ierūsējušiem gultņiem. Fui jums, pīerščiki! (lai gan, pīerščikiem tagad būs lielākais čelendžs, šito publikai tā iespējami maigi pasniegt, heh).
Nu tā, kaut kā. Izliku žulti pa ilgiem laikiem. Jāvelk ķitelis mugurā un jāiet vēl pēdējos auslanderus apkalpot.