Labdien!

Uzrunāju Tevi kādā man svarīgā jautājumā — ja tas šķiet svarīgs arī Tev, esi aicināts pievienoties! Jautājums ir par Saeimas deputātiem, kas zvērējuši "stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu", taču piedalās vai pat rīko akcijas ar skaidri saskatāmu mērķi ieviest Latvijā citu valsts valodu.

Nevēlos atņemt nevienam viņa mātes valodu, tomēr uzskatu, ka likums ir jāievēro. Zvēresta laušana kopš aizvēsturiskiem laikiem ir bijusi klaja necieņas izrādīšana. Šajā gadījumā deputāti — tautas kalpi — ir lauzuši tautai doto zvērestu (svinīgo solījumu) un līdz ar to ir zaudējuši uzticību. Atliek tikai noteikt jurdisku atbildību par šādu soli.

Mans piedāvājums: ar zvēresta laušanas brīdi deputāts atzīstams par necienīgu ieņemt šo amatu tagad un uz visiem laikiem.

Ja šada pozīcija Tev šķiet tuva un argumenti saprātīgi, lūdzu, paraksti likumdošanas ierosinājumu arī Tu. Pietiekams skaits parakstu šo likumu nodod izskatīšanai Saeimā, tāpēc pārsūti vēl kadam, kam tas varētu šķist svarīgi. Paldies!

Ne nu ziema, ne kas, sūds kaut kāds. Vakar mājās braucot pamatīgi lija, pa nakti bij smukas zvaigznes. Papucēju smuki remontistabu un gāju čučēt. Šorīt normālā rīta piesaulītē minos uz darbu, kamiņš vēl trepēs ričuku vērojot kaut ko nomurmina par ziemu/aukstumu. Rullēju mierīgu sirdi, neko ļaunu nenojauzdams, eju T veida krustojumā un skaisti, eleganti izpildu low-side un teju ieslīdu līdz ielas vidum pa melno ledu. Aš pilnīgi apjuku. Nosmējos par sevi un rullēju tālāk.
Tāds bij mans rīts.