Zvanija Mētra un sūdzējās, ka pēdējā laikā esmu izlaidies un atkal pasācis maz rakstīt. Nu, labi, nezvanīja tikai, lai sūdzētots. Zvanīja, lai uz savu jubīli ielūgtu. Nācās atteikt, jo nednogales man tādā pat pieejamībā, kā svaigi ķirši februāra pēcpusdienā. Vienu brīvo vīkendu izmantoju pagājušā nednogalē, kad biju rodņā. Biju vecajā skolā uz Saujas salidojumu. Skatījāmies bildes, dziedājām, ēdam, nedzērām (nu, labi, es nenoturējos pēc sporta 4 tērvetes izlakt). Mani nolika par fizkultūrieti un lika dresēt tos pāri pa 30 ļaudis - spēlējām florbolu, tautasbumbu, futbolu ar divām bumbām un stafetes arī netika aizmirstas. 3 stundas pa Druvas zāli paskrējuši, lecām ratos un rullējām pie Taņas uz baseinu. Zinu, ka izklausās lame un gay, bet man patika - pirmo reizi mūžā nodarbojos ar ūdens aerobiku. 45 minūtes un mēle pār plecu, ritīg' labais.  Pēc tam vēl 10 garumus nopeldēju un pirtī pasēdējām. Atpakaļ uz skolu un kā tādā pamatskolas nometnē - gulēšana gullīcijos kaut kur gaitenī. Gulētiešana pēc paša ieskatiem. Jaunie vēl gribēja trakot, es kā jau padzīvojis vīrs teicu 'man pietiek' un četros likos uz auss. Bet astoņos tak hoķis bij jāskatās! Mūsējie vinnēja tos sibīriešus un tad arī mēs atkal pie Taņas rullējām. Atkal 45 minūtes, tikai šoreiz pa sauso (sākotnēji) - kaut kas jauns, Zumba saucas. Aerobika ar visādiem deju elementiem. Iztizlojāmies kārtīgi, koordinācija jau baigā vajadzīga, gurniņus gorīt nemaz nav tik viegli, plus vēl dīdīšanās un visādas roku cilāšanas utt. Nednogale pa fizikālo vienvārdsakot. Atpakaļ uz metropoli braucot divreiz atlūzu (labi, ka pie stūres nebija jāsēž).