Hoo, beidzot mans korejiešu brīnums servisā, tiks pie jaunām zobsiksnām. Būs rāvējs un kāvējs. Tikai tā gāzes sistema joprojām tāda sapista. Bet gan jau. Pats tagad provincē, ar makaronu šķīvi pie rokas. Vakar arī biju provincē, tikai otrā galā. Uz dāmas pāķugalu bijām nobraukuši. Jūroties un švītiski ēst. Bet vispār, grūta dzīve švītam - napaleona kūku neēd, parasto šampi nedzer... ai. Gan jau.
Tagad paēdīs un rullēs Zvēru sagrimmēt, lai balle jaudīga vīkendā sanāk.
Toties vakar bij kosmoss. Atbarukuši no Svētciema, Alfā satikām vienu Jaunkundzes 'draudzeni' ar viņas otro pusi. Nu, man esot jāiepazīstas. Paspiežu roku, 'sveiki, Martiņš', čau!. Dāmai ar to skuķi klasiskā 'kā ta tev iet? sen neesi redzēta!' utt sarunklača. A tā skuķene pati pa sevi, pēc dāmas nostāstiem tāda 'ar putniem'. Nu, ko man no viņas. Lūkoju apkārt alfas reklāmas, dīdos un gaidu, kad tās savas klačas beigs. Beidzot sagaidu 'labi, tad jau vēl kādreiz, mēs nu iesim'. Dodamies tālak, līdz pamanu, ka Jaunkundzei acīs niagāra. Punķi un asaras. Es uz pauzes, kas pa huiņām. Redz, kamēr viņas runājās, viņas Mārtiņš viņu bija apskāvis un cieši turēja, bet es, redz, kaut kur apkārt grozījos. Viņa jau sen bija gaidījusi, kad nu varēs tai dāmai savu mīļoto izrādīt, lai parādītu, cik es labāks par viņas Mārtiņu, bet man apkārt jablandās. Nu! Pizģec! A ko man tagad darīt? *irsā darbs un materiāls, sūdīgs es kavalieris. Nekas, gan iemācīšos jums visām izpatikt. Būs man sirma bārda un manieres. A tagad tikai alus un hektors. Un taisāms/pārdodams mocis, lai jaunu sagādātu.
Tiekamies Zvērā!