Šķiet, stāstīt par to, cik grūti bija, būtu jau apnicīgi. Katra gonka ir grūta. Šī tikai izcēlās ar īpašu komandu komplektāciju - 1/4 Nordu un 3/4 KOMPOC team'a salūza jau 2.-3. stundā un nebija vairs vācamas. No divām komandām sakomplektējām vienu, vājiniekus sūtījām mājās un paši turpinājām tālāk, nu jau tikai maskulīnā kompānijā. Tas bija kaut kad ap trijiem naktī, kad bijām pa pašveidotu virvju konkstukciju veiksmīgi škērsojuši Liepupi. Lai gan no Duntes tur nav liels gabals, tomēr tas bija vairāk nekā divu stundu gājiens. Tālāk atkal tikai ņirbuļojošs sniega lauks ciklopa izgaismotajā aplītī tev zem kājām. Viens KP iekš Tūjas, tad vēl viens pēc kādiem 7km. Bet tas bija interesants - mežā iegajām pa tumsu, bet ārā uz pludmali nācām jau gaismā. Deviņos bija skaista (pagaidām vēl) nezināmas upītes škērsošana pa ļoooti augstām virvēm pār skaistiem stāvkrastiem. Tūlīt pēc tam bija pārsteigums no Nordu puses - uz prīmusa vārīts buljons, lieliski aizgāja ar maizītēm. Pret to laiku jau saule rausās augša un miegs steidza prom, tomēr nogurums tikai pieņēmās spēkā - brists pa daļēji zem kājām iebrūkošu sniegu bija jau desmit stundas. Tā kilometrs aiz kilometra un saule arvien augstāk, bet vējš sejā. Pa nakti arī jaudīgi paputināja, bet šoreiz apģērba izvēle izrādījās pareiza. Feina vēju aizturoša jaķele, apakšā mamut garrocis un virs tā klasiskais flīsa kapučnieks. Kājās gan vienā kārtā parastas kamuflāžas bikses, un vecie labie gorīši, pār kuriem pārmaucu pāri Ziga svaigi sagādātas bahilas. Visam summā spēki arvien vairāk zuda, Kristapam kājās iemetās lauzējs, mēs paņēmām vēl dažus punktus un fināla noorganizējām sev evakuāciju no Svētciema. Tur bijām ap plkst. 1500, t.i. 18km no finiša un stundu pirms kontrollaika beigām. Priecē vien fakts, ka kontrollaikā finišēja vien četras komandas. Bija skarbinieks, 18h, nobristi kaut kādi 50km un kvalitatīvi nobaudīta daba. Tagad jāatpūšas, rīt krustmāte brauc ciemos