You can never be the most fastest or strongest, you can be toughest

Tagad varētu teikt, kā Bārnijs toreiz. Jo bija feini. Noskrēju šoreiz savām spējām atbilstošāko distanci, bet jutu, ka varu vairāk. Tomēr uz 33 km tēmēt pašreizējā situācijā, diemžēl, ir pārāk augstu tēmēts. Forša diena, forša trase, forši dubļi. Bet vēl foršāk, ka mana jaunkundze arī noskrēja, ne reizi nenokrāvās. Finišā gan solīja sirdi pa muti izspļaut, bet tomēr apmierināta un lepna. Es ar.

Pēcāk kopā ar saviem ūberatbalstītājiem, kopā astoņi gb, ar vojāžeri devāmies pie Lindas uz pirti Smiltenē. Viņa pati 33km noskrēja, malaģec un cepur'nost!

hashtreck'am arī, baidevej, žetons - jaudīgi noskrēja. Pie viņa arī bildes var meklēt. Bet Smiltenē izpirtojāmies, izņirdzāmies, garais normāli manu svis ārmī naif normāli slodzē ielika un rezultātā četras šuves uz rokas norāvās. Un svētdienā gastranomiski izvirtām pa pāķisko, taisījām roudtripainu ekskursionismu un visādi citādi relaksējāmies no ikdienas. Metropoles dzīve prasa savu, jū nou.