Pēdējā laikā nekas nav ierakstīts. Kaut ko baigi gribēju rakstīt aizvakar, kad viens pats braucu atpakaļ no Tartu (man labāk patik teikt Terbata). Tad kaut kāds sentimentālais atmiņu flešbeks iesitās pakausī par to, kā uzreiz pēc 12. klases ar džekiem taisījām roudtipu ar manu veco sporta pasātu uz turieni. Tagad nespēju saprast, kā mani senči mani toreiz uz turieni palaida. Jo, skatoties uz sīko bračku pirms diviem gadiem, es viņu vienu ar tādu dzērājbandu nebūtu laidis.. ehh.
Šodien noskrējos 45km pilsētas ielās ar mello velo, biki pabesījos sazvanīju jaunkundzi un informēju, ka garo treniņskrējienu šodien neveikšu, lai skrien bez manis. Jamā sadusmojās. Bet jāskrien ir, Siguldas spēkaskrējiens nāk virsū septiņjūdžu zābakiem. Tu skriesi?