Pienāca uz manu deklarēto adresi dižā grāmata no manas reģionās VID nodaļas. Sak, nāc nu puikiņ, atskaites rakstīt, a to - kā ķersim pie rīkles, ta labi nebūs. Nu, nodurtu galviņu, izkārtu mēli atdzinos šurp no Lielpilsētas, 'tikai nesitiet, lūdzu, es paklausīgs pilsonis'. Redz, manai personai bija tak piereģistrēta nodokļu maksātāja apliecība, jo tālajā 2008. Latvijas autoceļu uzturētājs nevareja par maniem pakalpojumiem naļikā un 'pa melno' samaksāt. Samaksāja un ar to ballīte varēja beigties, bet nē - vid's vēl divus gadus vēlāk ar pirkstu krata nopakaļ. Nu, aizgāju, parunājos, un sēdos pie atskaišu rakstīšanas. Ne kādu veidlapu pirku, ne konsultācijas apmaksāju. "Tā, šeit ievelkam ķeksīti, šeit rakstam to, kas šinī veidlapā pie astotās ailes ierakstīts, te vienkārši nulle' un tā tālāk. Vienvārdsakot, tik daudz savu personas kodu un parakstu nenācās drukāt pat Krievijas robežu šķērsojot! 'Nu, jaunais cilvēk, kas tad mums te sanāk? ā, jums par 2007. gadu ari pārskats nav iesniegts. Nu, ja jūs nesteidzaties, tad varbūt to arī uzrakstisit un būs jums miers. Nu, re, tā jau labāk. Bet, skat - ja sarēķina šos izdevumus, nodokļa avansa maksājumus utt. kopā, tad jau sanā, ka jums ir 140 latu nodokļa pārmaksa. Nu, tad pie reizes pierakstiet arī savu konta numuriņu." Hahā - aizgāju pie viņiem pēc sava administratīvā pārkāpuma protokola, bet izrādās - festivāla biļetes kabatā.