Kaut kad pasen, kad gāju vollīti iekš Skonto vēl pa ziemu zipāt, mikii izteicās, ka reizi pa reizei mani lasot. Nepaspēju uzreiz atbildēt, ka reizi pa reizei kaut ko arī ierakstu. Nav sanācis pēdējā laikā kaut ko sakarīgu ierakstīt vai ierakstīt vispār. Doma, kas pa dienu rodas un šķiet pierakstīšanas vērta, vakarā jau paslēpusies zem spilvena, turpat, kur mana galva. Besis pēc darba ir lielāks kā vēlme kaut ko kompjuterizēt. Internetus vispār pa brivajām dienām pabīdu tik, cik melns aiz naga. Tagad gūgleju kawasaki klx 650 gredzenu komplektu un, skaitīdams feniņus kabatās, rēķinu, kad varēšu mocim virzuli nomainīt. Moš vēl šosezon sanāk ar Grietu izgāzēt. Interesanti bija pārdaugavas festivāla dienā skaitīt mašinas galvaspilsētas ielās, kuras gatavas uz berlīni braukt. Arī manā pagalmā trīs tādas novēroju. Domāju - nu būs miers, bet nekā. Nakamajā diena skatos - jamie turpat vēl parkojas, neviens nav aizbraucis. Varbūt, ka reiz visi 'na berļin' triecēji tomēr uz vilcienu gaida, kas tai tautai saistošāks transporta līdzeklis šķiet. Ikgadējais 24 stundu spēkamaršs Mona-X jau parīt, bet es pēdējo reizi kačājos neilgi pēc stipro skrējiena. Bet, galvenais jau attieksme (hah, redzēs, kā šis pirdējs vaidēs pēc mačiem!)! Ričuks ir iedots servisā Betmenam, lai kārtīgi uzkačā pakaļējo rumbu un tad jau redzēs. Un, ja par Betmenu runājam, tad pēdejā laika labākais atklājums tutrubā ir Pidarmens.