Kaut kad sen atpakaļ rakstīju, ka mums taču tagad ir kaķis vārdā Kaķis. Nu re, nesen jamējam beidzās paika un es tiku nosūtīts uz vietējo bodi sagādāt jaunu. Tas tik bij ekšens - lasīju ingredientus, salīdzināju cenas, skatījos, vai nav suņupaika. Iepirku kaut ko no lētā gala, tagad izlepušais lops staigā pa māju, ņaud un mēģina kaut ko no mana šķīvja kacēt ārā. Jo, redz, puikiņam nav vairs iepriekšējie kārumi. Tas ir kā - visu laiku būšu pieradis pie šņabja un, kad dos triekt brūno, tad arī lepni teikšu nē? Pfff!, ēd, ko dod un dzīvo dieva mierā. Ai, nu kaut kā... Vispār būtu arī nedaudz par ģeoralliju jāatrakstās...