Ziemīši tā, ka pat Skaistkalnes Jāņonkulim prieks.
Pats svētvakars pie viņas vecākās māsas, ar viņas ģimeni un citiem zvēriem. Bij smuki un savu deklamējamo dzejoli, kuru braši skaitu jau no piektās klases, sajaucu un nomuhļījos. Bet dāvanu maiss tik un tā bija tāds, ka tur divi midžeti var salīst iekšā. Bijām arī diezgan foši pasnovot pa Milzīti, normāli arī lietus lija, bet sezonu tik un tā atklājām. Brālim uzdāvināju ziemīšos mentu zābakus, pats sev - arī. Vēcāki, kā jau teicu, tika pie Cosmos koncerta, par kuru bija stāvā sajusmā, un māsai tika foršs pašdarināti filcēts zakis. Un vēl - noskuvos. Ne mani mana dāma tagad pazīst, ne es pats, nu tīrais puišelis.
Bija arī doma šovakar aizrullēt uz Lido paslidot, bet tas lai nu paliek. Būs ūdenspīpe un Pulp Fiction. Padomā tik, mans zaķis nav jamo mūvi redzējis, tad divtik liels prieks ar viņu kopā vēlreiz izbaudīt Tarantino meistardarbu.