Noskatījos filmu Vanagacs. Nu, ar baigo spriedzi jau nepaņēma, bet efekti un sižets gan bij gods godam. Erste Sahne, tā teikt.
Biju šodien arī pabizot pa apkārtni. Sen nebij jozts. Neesmu tik advancēts kā hashtreks, kurš ar gps nomērītos skrējienus pieraksta iekš VSK, bet nu nepilna stundiņa salasījās. Bez sajēgas par attālumiem un ātrumiem. Augusta beigās tuvējā mototrasē arīdzan motokross, tur starp iebraucieniem fanu skrējiens pa trasi paredzēts. Kurš ar mani? Varētu būt tāds labs treniņš ACG Siguldas pasākumam.
Vakarā, aliņu pērkot, satiku Igoru. Ar viņu sarunāju kādudien nākamnedēļ kopā pabraukāt ar velo; jams tagad kačājas bmx krosam un treniņos braukā arī šoseju ar īsto plānriepu felleri. Jāpalūko, vai ar savu offroad ciskudrilli jaudāšu turēt līdzi.
Sazvanījos ar bračku, kā jams dzimeni nosvinējis. Vispār jau, ja tā padomā, jocīgi gandrīz vai paliek, ka divdesmitgadīgu čali joprojām par Sīko saucu un tā arī telefonā pierakstītu turu. Bet nu jā, jams tagad V-pils pludmalēs tārpu peldina, teicās rīt uz mājām braukt. Prasu - kā? Viņš, nebūdams nekāds sacensību cilvēks un ūberais minējs, pilnīgi mierīgi un bez mazākās trīsēšanas balsī atbild - ar māsas ričuku braukšu. Vo, ir tomēr ārpus-mtb-cilvēki, kuri neizbola acis un neatkar žokli, kad viņiem piedāvā sotaku dienā nomīt. Prieks par manu Sīko.
Uzaicināja mani arīdzan uz baletu. Nu vells, jāpārkāpj pāri tam 'vīrieši zeķubiksēs' aizspriedumam un jāiet palūkot, ko ta šie tur lēkā. Uz operu esmu bijis vienreiz, un to pašu - Vācijā, nav gluži mans lauciņš. Nedomāju, ka balets varētu būt, bet pažūrēt jau biki der.
Vēl - ir bijuši jau divi netieši piedāvājumi mani sponsorēt tuvējos mtb mačos. Laikam esmu tomēr spītīgi tradicionāls. Nemaz jau nerunājot par ietiepīgu turēšanos pie Chuck Tylor kedām un parastajiem šortiem, ar velo braucot, jo atsakos izskatīties pēc 'vīrieša zeķubiksēs'. Kur nu vēl tāda lieta, kā startēt zem cita vārda un, it kā, nodot savas saknes, vietu, no kuras vispār tā piedzīvojumu maču attieksme dzimusi. Tas būtu, kā pārģērbties par klaunu, ka tikai kāds maksā. Protams, mēs visi esam pērkami un pie noteikta cipara arī jūs piedabūsiet mani startēt arī zem komandas 'Nēģera peņuārs', bet ne jums tāda nauda, ne man gribēšana. Lai gan - Defs ieminējās par pasākumu nākamgad, kur bez sponsoriem nu nekādi. Tad gan būs jāieziež lejasgals un jāpapleš vaigi un jāiet pie lielajām zivīm dālderīšus izlūgties.
Bet ko nu par to. Rīt atkal uz sūnuciema metropoli. Tur, pie jums. Tur, kur tramvaji un daudzās reklāmas, dārgie veikali. Tur, kur kā olimpiskajā ciematā - visi sportatērpos staigā un svešvalodā runā. Lai jums jauki, zaičegi!