Vakardienas enerģijas patēriņš bija tik liels, ka pa nakti cēlos un gāju uz virtuvi ēst.
bez tam - pārdodu savu Apokalyptica biļeti uz rītdienas konci. Ir interese?

Vārda dienas rītā pamodos ar spērienu riekstos, izbrīnā savilktu ģīmi un sejā iebāztu krūzi. Pirmais apsveikums no brāļa. Viņam uz kaut kādiem paseniem svētkiem reiz uzdāvināja ūberlielo-dziļo tējaskrūzi. Nu, gandrīz tikpat lielu cik alus kauss. Man tā arīdzan patīk, tāpēc bieži pats tajā taisu čajoku, bet sīkais par to vienmēr cepās. Tāpēc, lūk, arī man vārda dienā tika lielā krūze. Lai ir lielā tēja.
Ņēmu un uz dažām dienām izbraucu no mājām. Kad atgriezos, ciemos bija iebraukusi arī māsa. Sveika, māsa! Čau, prieks tevi redzēt. Un bladāc, man sejā tiek iebāzta lielā tējas krūze, tikai šoreiz cita. Saku paldies un tēloju baigo pārsteigumu, lai gan tikko jau vienu lielo krūzi tiku saņēmis dāvanā. Saku - man jau ir viena tāda, bet paldies tik un tā. Viņa - nu, šī lai tev ir vietā, es tav jauno paspēju saplēst.
Tādas lūk lietas. Dieviņš jau nav mazais bērns - ja tev ir divas krūzes, dzersi tāpat tikai no vienas.

Mani vienmēr ir smīdinājuši tie 'vēsie rokeričaļi' filmās á la renegāts un džeimss dīns. Fričene vienmēr kārtībā un paskats tāds kūlīgais. Atbrauc, nolec no moča, no atrotītas maikas piedurknes izņem Lucky Strike un aizsmēķē ar Zippo šķiltavām. Izskatās jau feini un dāmas slapjas, bet nevienam neienāk prātā, ka pat pēc īsa brauciena pie 90km/h jebkuram īblim mati izskatās kā vecam āpsim un acis asaro kā vecmeitām titānika skatīšanās laikā. Nemaz nerunājot par ilgtermiņa sekām, ko rada čoperēšanās maikā un džinsās. Bet tas jau nevienu neinteresē, galvenais, lai cool paskats!