Hooly crap, jeb svētie sūdi! Tā tik bija filma. Quarantine. Sākotnēji (kā jau visas) mierīga, bet beigās šizīga zombijfilma, kurā (jā, esmu tas kretīns, kas pasaka beigas priekšā) visi nomirst, resp., ņem nelāgu galu. Likās vēl, ka būs heppī endings un galvenā varone beigās izdzīvos kopā ar nesen satikto foršo ugunsdzēsējpuiku, bet huju tev! Kā jau visos zombijmūvjos - viens inficēts, tas sakož citu, nu jau voilā! ir divi dzīvie līķi, un tā aritmētiskā (?) progresijā. Tikai šo filmu izceļ kameras darbs, jebšu filmēšanas maniere - viss stilā a la blēras ragana. Viena operatora filma. Un Dextera māsa no seriāla, Dženifera Kārpentere labi izpildās, pamatīgi drebinās un izbļaustās.

Ja Valērijdienas atklātnītēs tiktu rakstīta patiesība nevis tik daudz bullšita, ka var noklāt veselu futbola laukumu metru biezā kārtā...
paldies antuanetei!

Māsa paprasīja: 'Tev tā Pī dzīve tālu norakta?' Nē, nav. Še, lūdzu!
Jā, laba grāmata.