Bāc, kur tāds naivums manā vecumā?! Kāda jēga uzlikt buģiļņiku 2 stundas pirms izbraukšanas, lai it kā "lēnā garā" sataisītos, ja tāpat ir skaidrs, ka ātrāk kā pusstundu pirms paredzētā braukšanas laika no zemsedzes neizvilkšos? Tāpat tā pēdējā gulēšanas stunda izčakarēta visu laiku spiežot telefonam snaudu.

Atceros pēdējo vecvecāku apmeklējumu Limbažos. Bij normāla malkas talka, vakarā izēšanās (kā jau vienmēr pie omēm), attiecīgi lija arī brandavs. Nu, tāds normāls saimes tuss, jo tik bieži uz turieni visi kopā nenobraucam.. Vakarā tiekam guldināti kur nu kurais, tiek izvilkti visādi madrači, kaut kādas segas, smaržīgie svaigie palagi...mmmm...! Vakars pa foršo un familiāro. Prieks apciemot, tā teikt. Jau krietni pāri pusnaktij, kad taisāmies gulēt. Es jau ierausies pēļos, kad dzirdu savu fāteri manai māmuļai/viņa sievai sakām "Tu esi fantastiska sieviete, gandrīz tikpat laba kā mana mamma". Šis nedrīkst palikt neatbildēts, uz ko es no otra istabas gala pārbļauju telpas klusumu: "Tēvs ļaujiet sevi labot, Tava māte ir otra labākā sieviete pasaulē aiz manas mātes!"

Kamēr Doma laukumā jampadracis, tikmēr jūrā - vējš. Un es pie jūras. Nedrīkst atbraukt uz Ventspili un neaiziet ciemos pie viļņiem. ŠOdien ārkārtīgi lielie. Ikreiz, kad redzu tik lielus viļņus, atceros, ka gribētu kādreiz pamēģināt kayak-surfing. Bet tas savukārt kā priekšnosacījums nostādīta eskimosa apguve. Velns pār stender, tik daudz jāmācās! Bet kur tu cilvēks savādāk liksies..