Kad lasa gruzīgus tekstus, tad nedrīkst fonā klausīties gruzīgu mūziku. Tad ātri jāpārslēdz uz Mando Diao, lai var aizbēgt no skarbuma ap šo Jaunā laiku.
Pret punķi vislabākais preventīvais solis ir mīnusastoņgrādīgs sniegs, simtgrādīga pirts un vēlāk čēesntgrādīgs degvīns. Āda kā uz adatiņām un akna kā Rembo biceps.
Es nemāku skatīties filmas. Nu, skatīties māku. Bet nemāku pēc filmas beigām novilkt to lēno "jā...labs mūvis/interesantas beigas/vai kaut kas tml.", es vienmēr pēc filmas gūglēju tās saundtreku un mēģinu salasīt labāko no filmā dzirdētā muzona savā cietnī.
Apbrīnojama ir cilvēka spēja visu dienu alkoholizēties kā tādam kamazam, bet vakarā paziņot "man nenāk miegs!". Parasti citiem zīmējos otrajā dienā - 'man nav pohu, jo es māku pareizi dzert, biku-bē!". Laikam būs jāsāk dzert nepareizi. Vai arī jāpārstāj dzert. Vai vēl labāk nedzert vairāk. Vairāk nedzeršu, dzeršu tikpat, cik līdz šim.
Bet mātes ceptā medustorte ir labākais kārums, ar ko startēt gadu.
Šodien baigi pļāpīgs. Viss, pietiek.

Ziemā Tu vairs neesi skrējējs-radošais. Ziemā Tu pārvērties par sētnieka vergu.

Pirmais skrējiens šogad. Pirmais mūžā pie mīnus astoņi. Pirmais savā ninzas kostīmā. Būtu man fotoaparāts, varētu nofotgrafēties kā ninza. Bet cilvēkiem bail. Un viņi neredz, ka ausīs mūzika. Thiving Ivory un Fun Lovin' Criminals.