Labs laicinjsh taa kaa buutu pagaajis, kopsh sheitan peedeejo reizi raadiijos. Nu esmu atkal pabaazis savu snukji teitan, lai atkal krietni nokjeerktos. Beidzot mums atkal ir internets! Beidzot. `Kaapeec taa gavilee?`, man jautaas neticiigie un teiks, ka internets tak nav visa dziive. Sazinju ar ljaudiim tak var veikt pa telefonu un informaaciju atrast biblioteekaa, veel arii paliekot veestules. Un jaa, es saku - var jau veestuli rakstiit un pa fikseeto taalruni maamuljai piezvaniit. Bet ibiomakj, bez interneta mani cibas ieraksti man ir jaaraksta notepadaa un jaapublicee kaa ´backdated´, bez interneta es nevareeju par savu nu jau atsleegto telefonu samaksaat un, kas pats svariigaakais, biljeti uz maajaam pasuutiit. Bet nu pasuutiju un lepnu smaidu varu pazinjot - Dzimtene, Tavs pazudushais deels atgriezhas! Liidz 19. datumam jau vairs tikai stundas skaitaamas :) Un tad njemshu savus sporta ratus, likshu ratos Lieni, Ligu un Inesi un brauksim uz Gulbeni pie Ilzes un Viira piparkuukas cept un ar Ingaru kopaa piedzeries. Gan jau ka es ar kaadaam citaam kulinaariskaam perversijaam arii izcelshos. Iespeejams, ka peec tam arii fotografeeshos (Ko, varees, a?), iepirkshos, veelreiz piedzershos un vieniigo reizi gadaa ieshu uz bazniicu. Manaa ciemaa ir skaista bazniica.

Omei driiz dzimshanas diena.

Bet pagaajushonedeelj pa vieteejiem meziem gar privaatmaajaam vazaajoties sapratu vienu tragjisku lietu - SHEIT NE PIE VIENAS MAAJAS NAV SAVA SUNJA!!! Pilniigs klusums. Nav