Velnspārstender! Kur ir mana donora grāmatiņa?!

Parādiet man kādu liela uzņēmuma direktoru, kurš savas ambīcijas atstās nepiepildītas tikai tāpēc, ka attiecīgās nodaļas vadītājs ir nespējīgs puņķutapa! Sūdu! Viņš to biksēsmīzēju atlaidīs un atradīs spēcīgāko virpotāju visā ciemā, lai apgrozījumu uzsistu debesīs un tam mudakam no konkurentu kantora parādītu, kur vēži ziemo! Un vēl tur arī tas klientu apkalpošanas un lojalitātes programmu faktors... Bet figu vam! Kamēr valsts asinsdonoru centrs sparīgi vaimanā par to, ka redz asiņu trūkstot, tikmēr izbraukumu grupas vecākā feldšere ~25gadīgas bondīnes izskatā pilnīgi veselam apm. 30gadīgam čalim, kurš uz nervu sabrukuma robežas no bailēm trīc, jo asinis dod pirmo reizi, pasaka, ka viņš nebūšot derīgs, jo viņam neesot īstās vēnas. No malas vērojot, iejaucos. Sak', kā nav vēnas?! -Nu, neesot 'donora' vēnas, nevarēšot atrast, var savainoties.. skan visnepārliecinošākā atbilde pasaulē. Ka tevi jupis! Esmu redzējis, kā dzīvesgudrās, vecās māsiņas ar angļu mieru caur budeļu dibenu biezām brillēm bolīdamies čut ņe uz tausti atrod īsto punktu. Tāda uz čuteni iedurs un gulēsi tur mierīgs un tikai kačāsi. Tauku ļumekļos, kur jābrīnās, vai tur iekšā kāds kauls vai muskulis arī ir paslēpies, viņa iedrur un tu ar gaidās ieplestām acīm tikai spēj vērot, kā tek. Bet redz šamējai neesot labi. Vo vo, īstais arhetips, tieši tāda pati, kā tās divas, kuras man ir cauri vēnai izdūrušas, zilumu pa visu roku uz divām nedēļām izpludinot. Bet šis nebij tas gadījums. Jo, ja pēc desmit kilometru nomīšanās, es varu uzrādīt asinsspiedienu 120-70, tad man veselība esot kā astronautam. Pff, kas tas pa salīdzinājumu?
Bet ar visiem saviem labajiem nodomiem, normālo veselību, nenodzerto ģīmi un sakarīgo 'semi-sarunu' ar māsiņām, kāda tik un tā atrod par vajadzīgu izmest kādu piezīmi, ka cilvēki ar pīrsingiem sejā nav īsti normāli.