Tevi vienmēr tracinājusi publiskajās ēstuvēs valdošā kapitālistu cūku mantrausība? Nekad neesi bijis mierā ar necilo putukrējuma micīti uz niecīgajā trauciņā iekleksētās maizes zupas? Apnicis par šādu izsmieklu maksāt veselu latu? Gribi normālu kaudzi ar putukrējumu uz kapitāli daudz maizes zupas, ko var ēst no normāla zupas šķīvja nevis no apakštasītes? Nu, tad risinājums viens, manu mazo draudziņ - šitais kārums jātaisa mājas! Un jāēd, kamēr pa ausīm lien ārā!

Ups, kamēr šito rakstīju, viss gardums 'šļops - nom-nom-nom' pazuda.

( kārums )

And so once again/My dear Johny, my dear friend/And so once again/You are fighting us all. (A perfect Circle - Fiddle and the drum). Nejauši ienāca prātā, kad sāku šo rakstīt. Jo - "And so once again" nospēlēts kārtīgs divstundu treniņš ar kļušku rokās. Vien šoreiz jau pirms tam sāku sildīties - pirmo reizi uz savu 6km attālo zāli skrēju. Ar visu mugursomu. Joprojām skrienu šortos un maikā (lai gan ir doma par īsta skriešanas apērba (vismaz krekla) iegādi), tomēr šis vakars jau iezīmējās ar skaidri redzamu dvašu un rokās uzvilktiem cimdiem. Jā, skrēju cimdos. Jo par spīti tam, ka pats kusties un pat svīsti, tomēr pirksti ir auksti. Cimdus tagad ņemšu arī uz stadionu līdzi, jo tie bleķi jau bija auksti arī augusta beigās

Raudzīdamies uz gaidāmā rudens pilno sacensību kalendāru, jau biju nobriedis līdz savai dzim.dē. atlaist bārdu pēc vislabākajām tradīcijām. Tā, lai garāka par matiem izaug. Bet kas tev nabagam tādu prieku dos? Jāaiziet tak to pasi uztaisīt un tur nu gan nedomāju, ka ar šitik garu bārdu bildēties būtu labais tonis. Bet no otras puses atkal - kopš kura laika mani labais tonis uztrauc? Tomēr smieklīgi bij toreiz, kad uz Karpatiem (vai tomēr tas bij Kaukāzs?) ar vilcienu braucām, robežsargs ar kalašņikovu plecā skatījās manā nodriskātajā pasē un, uzmetis šķelmīgu skatu manam skarbi, nodzerti bārdainajam vieplim, nomurmināja 'hoķ bi pabritsa mog' un negribīgi iespieda zīmogu.

Vēl viena pērlīte no seska:

"1> manuprat, mees pashi veidojam savu realitaati!
2> aha, fotoshopaa :d"

Tā, nu šis bij' kaut kas varens un nebijis! Un jāsaka, ka patika. Pie onkuļa atradu rakstu par skrējienu ar Nike+ izstrādātu audiotreniņprogrammu, kuru (palīdzējis) sastādījis kāds slavens treneris. Turpat arī var to un nelielu pdf dokumentu var lejuplādēt. Tas ir tāds 20 minūšu garš dažāda ritma mūzikas mikslis ar trenera balsi un norādījumiem pa vidu. Līdzīgi kā tā dzelzs sieviete iekš parastā aipoda Nano, šamais tad tevi pavada visu skrējiena laiku un motivē skrējienam. Bet galvenā doma ir nevis vienkāršs dipadu-dapadu ļepatojiens caur pagalmu pievakarē, bet gan īsts ātruma un nedaudz arī izturības izaicinājums katram, kas nav gluži pro skrējējs. Resp., programma sadalīta pa īsām daļām, kurās sākumā ir čeru minūšu iesildīšanās gabaliņš un tad seko vidēja un ātra sprinta gabali, kurus nomaina atslodzes posmi. Īsāk sakot, nevienmērīgs skrējiens. Visi posmi ir no 30 sekundēm līdz pusotrai minūtei gari, bet ilgst kopā 15 minūtes. Treniņš veidots kā alternatīva lielākam "ikvakara" skrējienam, ja nu gadījumā tādam nav laika. Jo labāk esot skriet katru dienu kaut vai nelielus gabaliņus nekā skriet neregulāri. Tā nu es arī, vakar norāvies līdz pusdivpadsmitiem pa florbola laukumu, domāju šodienu izlaist, bet sagrābis šo informāciju savās ķetnās, uzsūcu to kā švamme un nenoturējos. Apāvis savus Salomonus, Zvēra maiku mugurā jozu ielās. Skrēju ar patiesu baudu. Domāju gan, ka ar laiku to programmu jau varētu iemācīties no galvas un tā varētu kļūt nedaudz garlaicīga, bet pirmajai reizei esmu sajūsmā! Noskrēju visas divdesmit minūtes (jāatzīst, ka kaut kad pa vidu uz minūti pasākumu noliku uz pauzes un ļāvos mātes dabas saucienam) un vēl palika 6minūtes, ko līdz mājām tipināt, bet izturēju visu līdz galam. Pats Miks gan raksta, ka šamam nav bijis viss gabals pa kaulam, bet es tāpēc uzreiz nedomāju, ka būtu ātrāks par viņu. Jo te atkal ir neliels subjektīvais aspekts tajā visā - lai arī it kā tev ir motivators (iedomātais treniņu partneris), tomēr tu tik un tā skrien viens. Un katram var būt sava izpratne par to, kas ir ātrs skrējiens un kas - ļoti ātrs. Vienkārši tev nav atskaites punkta, ar ko sevi salīdzināt. Ja līdz šim tika skrieta konkrēta ditance un ikreiz centos tajā uzlabot savu laiku, tad šinī variantā katru reizi ir jāmēģina atvēlētajā laikā noskriet lielāks gabals. Uz to arī tagad jāiziet. Un lai arī tiek piedāvāta atbilstoši ritmiska fona mūzika, tā tomēr nav gluži mana skriešanas mūzika. Ideāli būtu, ja varētu sev šādu audiotreniņu sastādīt pats - garākus sprinta gabalus, ilgāku pašu treniņu kopumā vai kā tml. Un vēl labāk būtu, ja pats varētu samest kopā sev mūzikas listi, ko klausīties attiecīgajā posmā. Jo nekas labāks skriešanai par Metallicas Battery vēl nav atrasts, bet The day that never comes no jaunās plates arī ir drošā ceļā uz "Best running song" statusu.
Tādi vot burkāni, mīlīši.