r agrs rīts.. Aiz muguras neaprakstāma nedēļa kaut kur kalnos, sniegos. Fantasķika! Arīdzan atvadas aiz mmuguras. Visi aizbraukuši. Esmu viens. Nav viegli palikt vienam. It sevišķi tik tālu no mājām. Ir vieglāk kādu atstāt nekā tikt atstātam. Nelāga sajūta. Bet, nav jau pirmā reize un noteikti-ne pēdējā. Bet pirmoreiz tik tālu no mājām pilnīgi viens. Vientulībā. Vientulība var nogalēt. Bet pie tās var arī pierast. Vientulība var dot ārkārtīgi daudz spēka.
Putina. Kā gan savādāk, ir taču februāris! Ziemas mēnesis. Ziema, kalni-sniegam jābūt!
7:25 atiet mans vilciens uz Vīni. Man somā ir grāmata. Iesākta, jāpabeidz. Lasāmviela garajam ceļam. Bet palasīt nespēju-aiz vilciena logiem kā vecu ceļojumu diapozitīvi slīd kalni. Skarbi un neskarti. At apsnigušām virsotnēm un mazu eglīšu segtām nogāzēm. Kalni, pakalni, kores, klintis, spices! Kad vieni beidzas, tad sākas nākamie. Patiesībā, tie turpinās. Vilciens brauc ātri, bet, šķiet, kalnus tas neinteresē. Tie skrien līdzi un gandrīz vai vilcienam uzbrūk ar savu varenību, izmēriem un moteiktumu. Kalni ir spēks,ar kuru nevar nerēķināties-tie aiztur un rada vēju, veido mākoņus, uzsūc sniegu un rada miglu. Jo tālāk Bratislavas virzienā, jo sniega mazāk. Vilciens attālinās no kalniem, bet tos tik un tā redz. Uz abām pusēm. Liekas, ka vietējie pasažieri smīn un brīnās par mani, kad lielām acīm grozu galvu un skatos ārā pa logiem, censdamies nepalaist garām to skaistumu. Varētu jau viņus saprast un vienlaikus apskaust-viņi te dzīvo un redz to katru dienu, toties, atbraukuši pie mums, tāpat priecātos un brīnītos par mūsu līdzenumiem un plašumiem...un bezgalīgajām smilšainajām pludmalēm pie jūras. Es bez jūras nevarētu.
Bet vilciens brauc tālāk. Jāaaa.... vilciens.... te ar vārdu vilciens nesaprot lēnu, skaļu, ļodzīgu transporta līdzekli, ar kuru Rīgas penši brauc uz tuvējiem mežiem sēņot. Te tā nav nostaļģiska romantika, kurā sastapt visus sabiedrības sociālos slāņus no vidējā uz leju. Te tas ir moderns transporta līdzeklis, attīstīts un labiekārtots sliežu ne-dipinātājs. Biznesmeņi un augstākās raudzes menedžeri nevairās braukt ar vilcienu, tādējādi baidīdamies palaist garām iespēju nozīmēties ar savu jauno bumeru vai dārgo džipu. Bet šāds vilciens tomēr laikam nebūtu piemērots 23 stundu braucienam uz Ukrainas vidieni, nav tas. Katrai videi un laikam atbilstošs transports. Un attieksme. Slovākijas-Austrijas robežpunkta dabiniekus nevar salīdzināt ar Baltkrievijas-Ukrainas robežsargiem, kuri apkārušies ar AK-47 ieročiem, bļauj pēc tavas pases un ir ar mieru tavu somu līdz sīkumiem pārmeklēt un vecās apenes apostīt. Te tas ir smaids, te tas ir 'lūdzu' un 'paldies' unu beigās vēl 'lai jums jauks ceļojums', te pret tevi kā pret viesi nevis cietumnieku izturas. Bet jā, ko es tur teicu par videi atbilstošiem apstākļiem...
Bratislava, tāpat kā Rīga, vēl aug un, laikam, nekad nebūs gatava. Daudzas jaunas augstceltnes, daudzi ceļamkrāni. Tiek būvēti ceļi blakus un pāri dzelzsceļam. Nākamā stacija aiz Bratislavas ir arī pēdējā Slovākijas teritorijā, kurā visi, kuri nebrauc tālāk, tiek lūgti kāpt ārā ātrāk, lai netraucētu pasu kontroli: SK, tāpat kā LV, vēl nav Šengenas zona. Bet poļu robežsargus vajadzētu atsūtīt uz šejieni pamācīties. Pēc robežas sāku arī rakstīt šīs rindas, jo Austrija mani garlaikoja, biju tajā vīlies, gaidījis ko vairāk. Pēc skaistajiem SK dabasskatiem nav nekāda interese vērot šejienes līdzenumus, kas pārblīvēta ar vēja ģeneratoriem, kuri tik daudz jau redzēti Vācijā un arī pie mums. Tomēr aiz vagona logiem redzams, ka vairs neatrodos postsociālisma, bet gan attīstītā rietumvalstī-ceļi, staciju iekārtojums, vide, ēkas. Pa radio gan spēlē to pašu, ko SK. Tā laikam kaut kāda rietumvalstu slimība (un EuropeanShitRadio ir pirmais un, cerams, vienīgais slimnieks mūsu zemītē) atskaņot tikai 20 "karstākos" hitus dienā, to secību nepārtraukti mainot un pārmaiņas pēc iemetot listē kādu "karstās" dziesmas remiksu. Tizli. Lai arī Austrijā jau esmu bijis arī agrāk, tomēr Vīnē-ne reizi. Eju lūkot, ko pilsēta man piedāvā...
/pastaiga/
VĪNĒ NAV SNIEGA UN IR PLUS 12 GRĀDI!! Nepatīk. Apnika rakstīt...miegs

Topu lasīts. Lasa. Mani. Joprojām:)