| subjektīvais reālisms |
[4. Jan 2010|00:27] |
Šodien domājot par saviem bijušajiem/esošajiem draugiem sapratu vienu patiesību. Domāju par to, ko es novērtēju otrā cilvēkā un kas man liekas svarīgi, iepazīstoties un saprototies. Otrs var būt bagāts, ar izcilu humora izjūtu, ar šausmīgajiem īpašumiem, neiedomājamu varu & spēku. Bet tas man patiešām nav vajadzīgs.
Un es, joprojām domājot par bijušajiem/esošajiem draugiem sapratu, ka man apkārt ir vajadzīgi cilvēki, kuriem ir kāds talants. Tikai talants, kas liek man otru apbrīnot, ir patiesas cieņas vērts. Es nevēlos klausīties tukšā/pustukšā runāšanā, es vēlos iedvesmoties! |
|
|
