| Pirmās ziepes |
[3. Jan 2010|00:48] |
Šodien ēdu zupu. Nu jā, zupas man garšo, bet šī bija ļoti dīvaina. Vistas gaļa, kas tur bija sastopama, garšoja pēc sieviešu smaržām. Likās, ka man jau tikai izliekas, bet tā garša ik palaikam man radīja šaubas, vai tik gadījumā neēdu īstu sievieti, jo ir taču dzirdēts, ka vistas gaļa līdzinās cilvēku, vai ne?
Aizmirsu pieminēt, ka zupā, izņemot dīvainās izcelsmes proteīnu un makaronu avota, bija pierīvēts siers.
Pēc bļodiņas pievarēšanas, dalījos savās aizdomās ar mammu:
Es: Eu, mammu, man likās, ka tā zupa garšoja pēc sieviešu smaržām!
Mamma: Tu rīvēji klāt sieru? Nevajadzēja ņemt to melno rīvi, es uz viņas ziepes rīvēju!
Jautājums: kādēļ viņai vajadzēja rīvēt ziepes un kādēļ es joprojām jūtu to salkani pretīgo garšu mutē? |
|
|
