14:14
šodien man nav nevienas brīvas minūtes, tāpēc es, protams, dirnu cibā.vakardienas filma bija klasisks stāsts par vietējo džeku, kas sasniedzis pasaules slavu (katra otra tāda filma sākas ar ziņām tv kanālos: breaking news! mūsu pašu telugu (tamilu utml) džeks ir kļuvis par ceo pasaules krutākajā kompānijā! (un, spriežot pēc priekpilnas reakcijas zālēs, varētu nodomāt, ka mēs skatāmies reālo doķeni) (filmā noteikti būs kadrs, kurā džeks piezemēsies ar privāto ļoteni vai helīti dzimtā ciema laukumā, palēninājumā). tālāk var būt un var nebūt džeka tapšanas stāsts, bet pavisam noteikti būs moments (ar to, visticamāk, sāksies filmas otrā daļa pēc intermission), kurā džeks atgriežas indijā un kaut ko izglābj.
šajā gadījumā džeks sāk ar vienu ciemu, kuru taisās nopostīt ļaunais korumpants ar nelegālo būvniecības projektu, tad izglābj vēl daždesmit tādu pašu ciemu. tad viņš attopas, ka izglābis viņus drūmai nākotnei, jo indijas fermeru ikdiena ir neapskaužama (ekrānā: gūglējiens par tēmu "indijas fermeru pašnāvību epidēmija"). tad džeks ne tikai apsien lupatu ap galvu un metas apart laukus, bet arī organizē visādus tiešās pirkšanas pulciņus, ved uz sādžu pilsētas hipsterus agroekskursijās (mirkļbirka #our culture is agriculture), ik pa brīdim kādu piekauj tā, ka mašīnas un koku lapas lido pa gaisu un pāris reizes visai kokaini uzdejo (jā, dejošanas ziņā tā bija visneizteiksmīgākā filma, ko esmu redzējusi).
kopumā, protams, filma ir plakana kā pļavnieku reljefs (indieši gan bija sajūsmā); vislabākā no tāda tipa filmām varētu būt swades (ar šāhruhu, protams) un visenerģiskākā - sarkar ar galveno tamilu katoli vīdžaju galvenajā lomā.
ik pa brīdim saīds priecīgi komentēja: es dzīvoju tādā pašā ciemā! man arī ir tikpat liela ģimene! runājot par saīdu, nu jau labu laiku esmu sākusi kompleksot. saīds mazgā traukus labāk par mani, mazgā grīdas labāk par mani un pavisam noteikti taisa ēst labāk par mani (un, kad izmācīsies savu ai tī, gan jau arī pelnīs labāk par mani). dzīvojot latvijā starp latviešiem dienišķais slinkums tik ļoti nekrīt acīs - tieši otrādi, ir itin viegli justies empowerētai, nevis vienkārši slinkai dirsai; bet nu mani pārņem vīzijas, ka es kādu rītu (pirmo reizi mūžā) varētu piecelties pirmā un (gasp!) pagatavot m. brokastis, piemēram. ielaist sauli istabā n šit. pagaidām, protams, viss aprobežojas ar vīzijām, joprojām guļu kā baļķis un ļaujos pienest sev tēju gultā.