antarctica starts here
23. Novembris 2015
10:57
mans postmenstruālais sindroms izpaužas gruzonā par un ap tēmu "cilvēki dara tik foršas lietas, bet es nēēēē"
bet!! "mēs esam vajadzīgi pasaulei, un pasaule ir vajadzīga mums, un tas ir pietiekams priekšnoteikums ne vien laimīgai, bet pat dēkainai dzīvei" (c) austris kalmiņš
11:57
vēl mans nemenstruālais sindroms mēdz izpausties sajūtā, ka man ir šausmīgi daudz laika un enerģijas, аж прет, bet nav ne mazākās poņas, kur lai to visu liek. ķip, sācies brīvlaiks, kur lai liekas, bet brīvlaiks ir viss atlikušais mūžs.
20:57
(aizdomājos) espatnez, varbūt tas arī bija iepazīšanās mēģinājums šodien (bet es šaubos), kuru neuztvēru tāpēc, ka ja man būtu mašīna, es arī braukātu gar autobusu pieturām un vāktu salstošos brauktgribētājus, just because, tb situācija man nelikās ne aizdomīga, ne creepy, ne vēl kāda.
jā, esmu meitene, kas kāp svešās mašīnās, un ja saruna nevedas, prasa: a ko jūs darītu, ja es būtu manjaks?