09:00
man, protams, arī ir vajadzīgs psihoterapeits [un arī terapeits vulgaris, lai gan dzīvei bez balss ir savi plusi].
dzīvokļa lietu esmu aizbīdījusi līdz stadijai, kurā mana turpmākā iejaukšanās būtu vienkārši pretlikumīga [es nevaru pārdot svešu īpašumu], un turpmākais vairs nav atkarīgs no manis. par pārējo runāt nav spēka.
atlikušo ziemas daļu plānoju gulēt un strādāt [man ļ. patīk strādāt, man tur regulāri saka "paldies"].
12:03
labi, atmetīsim liekās emocijas.
pašreiz iezīmējas tāda tencende, ka iekšu ārsti saka "tas jums drīzāk no galvas, ārstējiet galvu", bet galvas ārsti - "tas jums drīzāk no iekšām, ārstējiet iekšas", forvardējot atbildību un iespēju uzstādūt diagnozi. ok, redzēsim, ko teiks kardiologs uuun vēl jau paliek mr, eeg un neirologa vizīte, lai vēlreiz nočekotu iespējamo epilepsiju, ko laimīgi izslēdzām pirms 3 gadiem.
jā, es saprotu, ka tas var nokaitināt. ka tas atņem laiku, naudu [bet tā bija cilvēka paša izvēle neiegriezties pie ģimenes ārsta un neizņemt nevienu pašu nosūtījumu] un pacietību.
es tikai nesaprotu, kā var rasties vēlme visam atmest ar roku un pacietīgi gaidīt lēkmi nr 3, 4, 5, 6 utml.
es pieņemu rekomendācijas doktora hausa sakarā.
es vairs nepieņemu padomus, kā pierunāt, manipulēt, turēt rociņu. ja jūs esat tik zinoši un jūtieties baigie m. draugi, runājiet ar viņu paši. es eju gulēt, lai pēc kādām 4 stundām celtos un strādātu.
13:16
miegs, maita, nenāk. varētu arī nestrādāt, pazaudēt visus klientus un ienākumus, citus nemeklēt, visu dienu gulēt gultā, lūrēt seriālus pa internetu, gaidīt, lai aprūpē, apgādā, parūpējas. iespējams, neviens nerūpētos. tad varētu vienkārši nomirt, un pēc tam vairs nebūtu nekā.