15:23
mēs esam ļoti slikti augkopji [tai pat laikā mēreni labi, jo visus mūsu telpaugus esam adoptējuši iepriekšējo saimnieku pamestus no visādiem īrētiem dzīvokļiem], kādus trīs gadus morāli gatavojāmies pārstādīt, bet, kad process tika izveikts, konstatējām, ka tā nemaz nebija zeme, bet gan kūdras substrāts vai tml. šis tas atstiepa saknes, šis tas aiz stresa pārklāja augsnes virskārtu ar bālganu pelējumu [noņēmām], bet tad saprata, ka labāk nebūs un samierinājās. mūsu augi - rūdītākie pilsētā!beet tad es izlasīju grāmatu "kosmoss dārzā" un, saprotot, ka var dzīvot labāk un augiem vajag gaismu, pirmo reizi pa visiem šiem gadiem izdarīju tā, lai gaisma tiem arī tiek [garš stāsts]. kopš tā laika notiek nezin kas, augi laikam ir aptrakuši aiz laimes; viens, kurš jau bija pavisam nonīcis, tagad uzzied vismaz reizi mēnesī; mīļo sīrupiņ, vai tas ir normāli?