08:43
klau, draugi, cik rupja ir latviešu folklora?
iedziļinoties lībiešu folklorā, [ļoti biežiem] brīžiem rodas sajūta, ka lasu uzrakstus uz publiskās atejas sienām un cibas piegdieņus apvienojumā, attiecīgi, rodas jautājums ===> vai latvieši ir paipuisīši, vai arī viņu gara mantas pamatīgi pacenzējuši neskaitāmie folkloras pētnieki un vācēji?
/es te ne par nerātnām dainām, bet par palielo daiļrades klāstu par un ap sūdiem, pirdieniem, apdzeršanos un dažādiem rituāliem ar kaunuma matu iesaistīšanu, jebkurš kārtīgs dievturis momentā apkristu vēkšpēdus/
10:25
kas vēl mani mulsina lībiešos /šoreiz nekā rupja, tematiski gadalaikā/
...no saltkurpjiem izglābt var tikai krusts. ja tu pats meti krustu vai arī eji pāri krustcelēm vai paspēji nokļūt uz tilta, kura koki arī atrodas šķērsām uz ceļa, tad esi no saltkurpjiem pestīts. saltkurpjus nekad nedrīkst saukt vārdā, tāpat kā lāči un vilki, arī saltkurpji tūliņ ir klāt, ja tos sauc vārdā.
labāk sauciet tos par veļiem.
/no o. loritsa vākuma, "līvli" 1937. gada 7. numurā/
12:31
kas mani mulsina lībiešos 2: mājas lapas "līvu jaunietis" fotogrāfiskais noformējums
http://livujaunietis.ucoz.lv/