antarctica starts here
8. Februāris 2012
10:56
dzīvesbriedis pārsita lūpu. man. par šo viņš apvainotos, jo visas iepriekšējās dienas pienesa man siera kūkas un vārīja sarežģītas zupas, un vispār, un es to neesmu pieminējusi, tāpēc patiesībā bija tā, ka mana lūpa nelāgi sadūrās ar viņa galvaskausu.
tagad ne tikai esmu puskurla, bet arī izskatos pēc ģimenes vardarbības upura.
ar puskurlumu pretīgākais ir tas, ka ir pilnībā pazudusi visa zemā oktāva un dažas atsevišķas skaņas, kas sadzīvē ir ļoti neērti, jo es datoru diagnosticēju un laboju pēc dzirdes, trubu plīsumus konstatēju pēc dzirdes, utt. ā, un vēl šis neciešamais baltais troksnis fonā visu cauru diennakti jau gandrīz nedēļu.
12:02
īsti nevaru izdomāt, kur es gribētu dzīvot Tālāk.
skaidrs ir viens, māgslas un kultūras tuvumu/tālumu no nepieciešamībām var pavisam droši svītrot ārā. pa visiem rīgā pavadītiem gadiem nevienu reizi neesmu apmeklējusi nevienu teātri, un pat četrus mēnešus nodzīvojusi pie pašas andrejsalas tā arī ne reizi neaizvilkos uz turieni aizliet mūli pahipsterot.
kas vēl man nav vajadzīgs?
20:43
apsveicu sevi ar vidusauss iekaisumu!
un bez aronijas apsveicu sevi ar dzīvesbriedi, kurš nelūgts staigā līdzi pie ārstiem un nez kāpēc tur rociņu.
toties kā vienmēr priecē iespējamo blakusparādību saraksts, topā šoreiz ir "melna mēle, kas izskatās mataina". toties sola arī hiperaktivitāti, kūl.