antarctica starts here
17. Marts 2011
08:27
čau, poliklīnika!
pirmo reizi mūžā apsveru iespēju pievienoties sāls un griķu trakajiem izpircējiem un atbrīvot veikalu plauktus no japānas zaļās tējas krājumiem.
katram gadījumam, lai no jaunpievedumiem nekļūtu par kazlēniņu.
vēl ir vēlme ieviest savas paranojas novērojumu žurnālu, lai uzskatāmāk redzētu, kā es progresēju. "17. marts, 7.23. pamodos, izstaipījos, uzvārīju tēju. no kā gan es varētu glābt sevi un pasauli šodien?"
14:16
atvaļinājumā sataisījos aizvest savu datoru uz laukiem, pārinstalēt visu ko un tamlīdzīgi.
bet čo-ta mazliet slinkums un citas nianses, un moš varētu vienkārši pirkt jaunu.
slikti gan, ka tad man nebūs izklaidējošu stāstu, ko jums stāstīt.
slikti ir arī tas, ka es nemāku pirkt datorus.
ko man vajag no datora? da neko.
rakstāmmašīnu, internetu un pāris pleijerus.
es pat savu šābrīža cietni, kas ir 80 gb [retro!], nevaru aizpildīt.
datoram nav jābūt baigi krutam, lai es nejustos ieguldījuma smaguma nomākta, ja nu gadījumā izdomāju pievērsties citām nodarbinātības jomām. vai nenodarbinātības!
ja spriestspēja un gūgle mani neviļ, tad galda dators ar windowsu maksā aptuveni tikpat, cik средней паршивости portatīvais.
no portatīvajiem gan man ir bail. viņus mazāk drīkst sist un apliet, viņiem ir debilais touch-pads un vispār. viņi dara mani par darbaholiķi vēl lielākos apjomos.
a moš jūs man gribat kaut ko pārdot?
19:57
šodien darbā uzzināju, ka teorētiski latvijas galvenajam un veiksmīgākajam eksporta produktam būtu jābūt gailenēm.