antarctica starts here

30. Decembris 2010

12:39

pie manas 16-gadīgās māsas joprojām nāk salavecis. viņa tik izdveš smagas tīneidžeriskas nopūtas, bet māte un co tik ļoti kaifo no visa šī trādirīdi, ka, domājams, nepārstās to rīkot, līdz kamēr māsa nebūs izvākusies. pieļauju, ka šis moments varētu kļūt traumatisks. ja vien kāds uz to brīdi nepagādās kādu mazbērnu, un sāksies viss no gala.

trādirīdi ir atstrādāts līdz smalkākai detaļai. salavecis nekad neparādās. vien zvans pie durvīm, viegla ziemeļbriežu'n'ratu švīkoņa [kas man šodien ar vārdu krājumu?!] gaisā un bladāc! maiss uz balkona. maisam nu jau varētu būt kādi 25 gadi. reālā ģimenes relikvija.

---

jaunajā gadā es gribu kļūt mazāk bitchy, mazāk opinionated un mazāk stulba. un mazāk šķiest laiku bezjēgā. bet šodien es gribu uz jūŗu, un tūlīt jau dosimies.

visus mīlu un sveicu!

13:09

socionika-šmocionika.

man kā gabēnam vajadzētu steigā meklēt savu haksliju. bet vai tad cibā kāds ekstraverts sēž? nu, izņemot varbūt, nezinu, rasbainieku.

16:30

bridiens )

saprast, kur beidzas smilšu ledus un sākas jūras ledus ir pagrūti, toties ne tik grūti ir mazliet ielūzt.
termozeķes - tā ir manta!
Powered by Sviesta Ciba