antarctica starts here

7. Decembris 2010

14:19

biju sagatavojusies garam un nogurdinošam questam pa ārstniecības iestādēm ar cenrāžu salīdzināšanu, n reizes no rīta noklausījos dziesmu "enter the ninja",
a ņifiga!

quests beidzās nesācies tepat dzimtajā rajončegā, dzimtajā poliklīnikā. patiesībā es gāju uz jūras medicīnas centru, bet lai tur tiktu, ir jāšķērso poliklīnikas slieksnis. tad nu speros iekšā ar savu visblondāko smaiu: labdien_ veksmi darbā! man te papīrs, kur rakstīts par visādām grāfijām un grammām! ko darīt, nezinu! ģimenes ārsts nav zināms! meklēt jaunu baigais čakars! bet tas nekas, iesim bez nosūtījuma un paši visu apmaksāsim!
uz ko reģistratūras tantes sāka ko_jūs'ot vienā laidā, trijās sekundēs atrada vajadzīgo ģimenes ārstu, pierakstīja uz vistuvāko laiku, pārliecināja, ka arī citur rindu nebūs, un pat parādīja īsto kabinetu [visblondākais smaids ir spēks, es jums saku].
hmm, šķiet, nākošajā mēnesī es pirmo reizi mūžā maksāšu vsaoi bez zobu griešanas.

на радостях nopirku skolniecei ziemsvētku dāvanu - biezumbiezo vingrinājumu grāmatu, ar ko nodarbināties ārpus mūsu pļāpāšanas sesijām.

15:31

sāga "es un jaunais monitors": sēžot pie tā, es izskatos gaužām stilīgi, taču, bļ, pieskaršanās vadam, ar ko tas ir saslēgts ar datorkasti, mēdz novest pie monitora nodzišanas un sekojošas atdzīvošanās tikai pēc vada kārtīgas paraustīšanas un gremdēšanās necenzētās leksikas krājumos.

mans vecais monitors tā nedarīja! viņu varēja daudzīt kaut vai ar āmuru, tas darba kārtību neiespaidoja!
Powered by Sviesta Ciba