antarctica starts here

10:36

šorīt pamodos no saasinātas sniega priekšnojautas [un biju pārsteigta par tās acīmredzamo priekšlaicīgumu] un apziņas, ka komūnu vajag.

tik vienkārši varētu tikt galā ar nožēlojamām, bet kaitinošām problēmām [aļa rēķinus nemaksājošie kaimiņi, kuri turklāt vēlas noindēt visus tavus kaķus]. tik vienkārši daļu ienākumu varētu mest kopējā katlā, dalot obligātos maksājumus, un pāriet no pilnas nodarbinātības slodzes uz pusslodzi, ceturtdaļslodzi, sestdaļslodzi! un visi pārējie veidi asap! tikt pie aizauguša dārza ir smieklīgi [banku dzimtbūšana, kā tad].

visvienkāršākais būtu saklonēt sevi bezgaldaudzos eksemplāros;
bet kopumā taču ir tik ļoti daudz lietu, kas man šķiet pieņemamas, un tik maz, kas tādas nešķiet [a tādas vispār ir?]; kopumā es pieprasītu vien pāris emocionālos krustpunktus. un spēju būt atsaldētam un netraucējošam, kad vajag. un neieinteresētību muhļīt. un biezas sienas!

• 22 raksta
• ir doma

10:52

tobiš ja jau es tāpat dzīvoju un visu mūžu esmu dzīvojusi komūnā piespiedu kārtā un tuviniekus neizvēloties [jo nu kāds, mļe, privacy dzīvokļu mājā, kvadrātmetru būrīšos sadalītā, plānām sieniņām nodalītiem],

pārmaiņas pēc varētu sākt tādā dzīvot apzināti un izvēloties.

• ir doma

13:53

interesanta ir nostāja "kam tev naudu, ja tev neko nevajag" [man to saka samērā regulāri].
nu, jā, īpašums drīzāk apgrūtina, nekā sagādā prieku. un jaunais monitors vel joprojām stāv neizsaiņots [ziņkārības pēc sāku skaitīt dienas un nedēļas].

bet tomēr vajag:
lai par to nedomātu,
lai pārvietotos cik vien haotiski un tālu gribas,
lai ņemtu brīvdienas, cik vien haotiski un daudz gribas,
lai realizētu idejas, nedomājot par to, vai tas atmaksāsies [ziņkāre/interese vs drūmais aprēķins],
lai vēsi dzemdētu sešīšus un nekristu par to histērijā, ja nu tā gadās.

• 2 raksta
• ir doma