antarctica starts here
1. Oktobris 2010
11:45
pēdējos gados mēdz pārņemt nekontrolējami mīlas pret rīgu uzplūdi. nu, tā, ka ej pa zoļiku un pēkšņi gribas apskaut deviņstāveni.
14:28
par slaveno nacionālo jautājumu:
a man karma tāda, ka mūždien pievelku visādus ritvarus. a es esmu nekomunikabla. un te paveras brīnišķas iespējas atšūt.
uz "krievi nāk!" atbildēt, ka neviens nekur nenāk, esam jau atnākuši. ķipa, kā tajā anekdotē par pastaigu pa kapsētu un miroņiem - а чего нас бояться?
uz bargiem brēcieniem par tēmu "ko darīji dienā X, kāpēc nepildīji pilsoņa pienākumu iemest aploksni?!" atbildēt, ka, mums, okupantiem, tāpat ir labi.
es kādu dienu noteikti atraušos, bet tikmēr man būs bijis mežonīgi jautri.
feel free to mani atdraugot!
21:47
pielaikoju kaudzi ar partijām [sorry, bet es par politiku noturējos nerunājot līdz pašai pēdējai dienai!!].
interesanti; par spīti tam, ka atzīmēju, ka:
pēdējie divdesmit gadi bija baigi ok;
manis pēc, latvija ar krieviju varētu nesarunāties vispār;
progresīvais nodoklis mani diskriminē,
viņi tāpat mani sūta balsot vienā gadījumā par pctvl, otrā - par saskaņas centru.
man šķiet, pie visa atkal vainīgi geji [es viņiem atļāvu precēties un nezin ko].