antarctica starts here

07:56

nav tā, ka esmu pilnībā vienaldzīga pret savu ārējo izskatu un visādiem tur sievišķības atribūtiem; par šādu ietērpu es atdotu daudz ko.



vēl mani kaitina matu lēnā augšana; gribu, lai tie pinas zaros un saknēs, gribu, lai aizloga termināļa bojāejas gadījumā tos varētu nogriezt un izmantot naftas plankumu novēršanai [šajā sakarā brīnos, kāpēc vēl kāds nav izvērsis projektu "sūtām matus uz meksikas līci", līdzīgi kā "sūtām visu ko gruzijas bērneļiem"].

• 7 raksta
• ir doma

09:51

esmu zemes sāls. esmu sīksta kā ents. pēc divu gadu spiediena no apkārtējās pasaules puses, ka man kā ēst vajagot jaunu monitoru [ja jau pasaule tik ļoti par mani satraucas, lai pati arī visu dod!], beidzot neizturēju un apskatīju piedāvājumu. apskatīju un tāpat nesaprotu, priekš kam man jaunu monitoru. nu esmu gatava turēt spiedienu vēl pāris gadus.

• 4 raksta
• ir doma

17:52

ķengurragā mūsu dzīvokli bija apsēduši prusaki. biju kategoriski pret indēšanu [man nepatīk skatīties uz prusakiem, un beigti prusaki ir daudz sliktāki par dzīvajiem, jo nespēj aizrāpot], tāpēc ieejot telpā brīdināju tos par savu ierašanos, ieslēdzot gaismu vai, neatceros, palēkājot, tad izgāju ārā un devu ordām laiku paslēpties/aizmukt, tad atkal gāju iekšā. visi bija laimīgi.

komunikācijā ar līdzcilvēkiem pārsvarā izmantoju šo pašu taktiku. skan pēc baisas lepnības, taču vienkārši nespēju uzturēt neiespējamas sarunas; arī prusaki nav slikti, viņi ir citādi; ктулху ктулхуво.

• 1 raksta
• ir doma