antarctica starts here

11:33

kopš bijusī klasesbriedene tirgo šmotkas kādā no galerijas "centrs" bodēm, cenšos tur vairs neiegriezties, jo neērti, jo šķiru cīņa, jopcik, jo kā tad es pret viņu kā pret "apkalpojošo personālu".

kaut gan kas par muļķībām; mans personīgais darbs šmotku veikalā būtībā bija labi atalgots bezdarbs un palicis prātā ar gaišām atmiņām vien, par spīti dzimumdiskriminācijai - vīrieši saņēma vairāk, jo teorētiski pildīja arī kravēju un apsargu funkcijas. praksē tas izpaudās tā, ka vīrieši darbā pieņemti tikpat kā netika [kam maksāt vairāk? kā saka telefonoperatoru reklāmās] un visas kastes stiepām un zaglēnus vajadzības gadījumā ķērām mēs. šo es joprojām mēdzu atcerēties, kad kāda saulē pārkarsusī dāmīte sludina sieviešu algu pazemināšanas nepieciešamību, muahahā. nabaga vīriešiem paliktu tikai soliņš, kārtis un drauģelis feģa. šņabim vairs nesanāktu.

• 9 raksta
• ir doma

13:56

vispār es šodien esmu ļoti īgna ļoti stulba iemesla dēļ. bet par to nē. par ko citu.

domājams, ka visvairāk m. manī riebjas tas, ka nespēju atcerēties savu telefona numuru [bet es taču pati sev nezvanu!], tāpēc visiem un vienmēr [iepazīstoties ar kādu vai pierakstoties pie friziera] saucu viņējo.
[būtu labāk priecājies - teorētiski tas pamatīgi apgrūtina mīļāko ieviešanas procesu]

savukārt man viņā - tas, ka man neļauj klausīties grupu "depo". lai gan ja kāds blakusistabā skaļā balsī lasītu manu jaunībsdienu dzeju, es arī drošvien ģībtu.

• 3 raksta
• ir doma

17:16

40% īgnuma iemesla apdarīti, tāpēc pasteigšos izteikties par visu sasāpējušo, kamēr vēl pie iespējas:

man nepatīk, ka fõrumcinemas neuzticēja man tulkot trešo tvailaitu. tagad atkal būs kaut kāds ar mobilo filmētais skrīneris jāvelk.

man nepatīk, ka man nav grupas "nanowar" t-krekla, kurā es varētu staigāt un turēt rajonu.

• 2 raksta
• ir doma