antarctica starts here

08:42

ja tu atkal [!] jau esi uzkrāvusi sev vairāk, nekā vari pastiept, tad tu esi nevis maza nabadzīte, bet gan liela dura un mēs par to pēc tam vēl parunāsim; tikmēr tu vari vai nu stiept, vai nu atstiepties - mūžības un visuma kontekstā starpības tāpat nekādas.

mana mīļākā pašuzmundrinošā mantra, ko cītīgi ekspluatēju arī "mīli savu tuvāko kā sevi pašu" ietvaros.

• 4 raksta
• ir doma

13:26

nevaru saprast: vai tas, ka visapkalpojošākais personāls visburžuāziskājā iestādē uzrunā mani uz "tu"*, liecina par to es, ka es izskatos varen necienījāma vai vienkārši sīka**?

*da kaut vai par slotaskātu, taču interesanti

**pirms pāris mēnešiem prāmja bārmenis, kad mēģināju nopirkt vienu [1] alu, vaicāja, vai tas mani nenogāzīs no kājām tūlīt pat. tādu pašu jautājumu man uzdeva letes vīrs iekš "lido", kurā mēs ar skolasbiedrenēm iemaldījāmies sestajā klasē, lai kautri nopirktu vienu aliņu uz visām.

• 19 raksta
• ir doma

18:46

oda slinkumam:

domājot par savu nedēļas grafiku, kaut kur iekšās tā vien dzimst proletāriska vēlme noslēgt nedēļu ar kādu reāli tautisku izklaidi sensenā prodigy klipa "smack my bitch up" labākajās tradīcijās.
[nez, kāda ir statistiskā sakarība starp darbīgumu un atpūtas no tā radītām sekām]

anti-oda slinkumam:

ja es nebūtu tik slinka, jau sen izdomātu, kā dzīvot nestrādājot.

• 4 raksta
• ir doma