antarctica starts here

08:15 - MAS

no rīta pamostos, paskatos uz aizloga vīteņiem, ieraugu, cik daudz sūcēju tup uz tiem kaujas gatavībā un kādām badīgām acīm viņi skatās uz mani caur stiklu, un nobīstos.

bet vakar man kādu kilometru skrēja pakaļ vesels bars - gaišas un saulainas dienas laikā, pilsētā - nevarēju atkauties.

šovasar es ar baltijas reģiona dabu laikam tomēr neiešu draudzēties tuvāk. nu, vai konvertēšos islamā un tīšos pretmoskītu parandžās.

• 5 raksta
• ir doma

20:07

lūk, kādus brīnišķumus māsa man rakstīja četru gadu vecumā:



vēl es joprojām mainos ar viņu kleitām, tā vietā, lai pirktu jaunas.

vēl šodien kāda sirma, bet braša tante mikriņā ne saukta, ne aicināta uzmetās man par goda glābēju, ļoti publiski un ilgi aizliegdama kādam nabaga puisim [izspļauts neo pēc dp apraksta, tikai bez brillēm] mest uz mani skatienus.

vēl es sapratu, ka pāragri nopriecājos par mūža imunitāti pret skolu un ar to saistīto. pēdējā zvana ceremonijas joprojām raisa ģīboni.

• ir doma

20:52

ko_es_shobriid_lasu: mammas atskaiti par savu bērnību. principā nekas nav mainījies, pusotra gada vecumā es šausmīgi daudz gulēju, nomoda laikā muldēju neaizvērdamās, spēlēju ermoņikas, nodarbojos ar šantāžu [draudēju saplēst krūzi, ja tajā netaps ieliets ūdens manai lietošanai] un nemitīgi metos skaut un bužināt citus bērnus, arī svešus, arī divreiz par mani vecākus.

• ir doma