antarctica starts here

1. Marts 2010

11:36

esmu izmazgājusi matus, gandrīz uzvārījusi zupu un apvilkusi svētku kreklu ar uzrakstu "pig is beautiful". esmu absolūti gatava sagaidīt m.

bet attiecības ir šausmīgas; jo ilgāks laiks, jo lielāka saaugšana un grūtāka nošķiršanās. pēc gadiem divdesmit, jūtu, nespēšu izturēt pat piecas minūtes, brēkšu un pieprasīšu staigāt tikai un vienīgi rociņās vai tajos apļos ar striķi, kā bērnudārzā, atceraties?

13:09

zviedriete



zviedru gulbji šķūrē ledu [es jau sen saku, vajag sadarboties ar zvēriem, kā filmā "avatar", nevis ar kaut kādiem tur]



kāpēc man senāk nepatika skandināvija, nez? a-eiropiskais mazvērtības komplekss?

20:57

в стриптизёрши я пойду,
кто меня научит?
[tikai viņām maz maksā, toties viņas visu laiku ir labā sportiskā formā, taču vajadzētu iekačāt silikonu]

vēl varētu kļūt par triatlonisti vai dārznieci, vai...

nepatīk, ka nav plāna žē. man patīk visās dzīves jomās apgādāties ar plānu žē. paranoja un tieksme uz perfekciju, ziniet.

gribu atbrīvot galvu neobligātām un neapmaksātām pārdomām,
daudz uzturēties svaigā gaisā,
iespēju robežās būt noderīga.

23:02

vēl foršs būtu darbs, kurā varētu realizēt manas fantāzijas par dabaszinātnēm.

teiksim, sevišķi svarīgos nolūkos vērot plakantārpus vai gliemjus; vārdsakot, tos, kuri kustas maz/lēni. reizi dienā ieskatīties novērošanas trubā, reizi nedēļā ierakstīt vērojumu par pārmaiņām, pārējā laikā sauļoties. plakantārpi, protams, kustēsies maz/lēni, bet tik īpaši, ka viņu kustības algoritms [manis atklātais!] izglābs visu cilvēci, piemēram, vai vismaz mani pašu.

dienišķajā darbā vienkārši ir tāds krāvums un gāziens, ka šoka stāvoklis, un error, un vēlme rakstīt: pizģec: miļons reizes, tāpēc haotiskas domu struktūras un eskeipisms vienā laidā, piedodiet.

23:38

šo skumīgo dienu beigšu ar ekvadoriešu nacionālo sakāmvārdu:
lagarto que traga, no vomita
[the alligator that swallows doesn't vomit]
un centīšos rīt pamosties ar attiecīgo apziņu. jums to pašu.
Powered by Sviesta Ciba