antarctica starts here

08:23

gribēji dzīvi laukos - dabūji dzīvi laukos!

rīta prieciņi: mazgāties ar ledainu meža bodē iegādātu ūdeni "bauda" nav nekāda bauda, tāpat kā mēģināt piešķilt apledojušai malkai uguni, kurinot nost grāmatu "в стране ледяного безмолвия" [vispār man patīk šī grāmata, bet šodien es nespēju izturēt neko par ledu]. toties visnotaļ uzmundrina paralēli tulkojamā filma par brūsu lī. tā kā es neesmu pietiekoši kruta, lai trenētos, pieslēdzot sevi pie elektrības vai taisot sev proteīna kokteiļus, blenderējot jēlu liellopu gaļu ar pienu, rādīšu vismaz mazajam ledus laikmetam pigu.

• 8 raksta
• ir doma

16:25

papļāpājiet ar mani, lūdzu!
cik vispār maksā salabot plīsušu trubu kaut kur ārpus mājas & kādiem kantoriem lai to prasa?
apsaimniekotājus nepieminēt, mēs esam daudzgalvaina privātpersona.
uz kaimiņu rīcību īsti paļāvības nav, viņi drīzāk varētu sākt skraidīt ar spaiņiem uz tuvāko ūdenskrātuvi, daudz dzert šņabi un dziedāt.
no trešās puses, personīgos krājumus arī žēl aiztikt! tā es nekad ekvadorai nesakrāšu!!

• 13 raksta
• ir doma

19:38 - daudz sliktu vārdu par ikdienišķo

nez, kur mēs varētu emigrēt ļaunākā scenārija gadījumā? t.i., ja šī teritorija kļūtu patiesi dzīvošanai nepiemērota. lētajās viesnīcās nav interneta.

mani nebeidz sajūsmināt mūsu avārijas dienesti.
vienā man tiešā tekstā pateica: "kamēr mēs pie jums aizbrauksim, tikmēr jūs nomirsiet".
otrajā, kur es mēģināju noskaidrot aptuveno remontdarbu cenu, dziļdomīgs vīrietis novilka: "nu, piecsimts... vai varbūt tūkstotis...", taču, lai es pārlieku, haha, nesapriecātos, ātri piebilda: "bet mēs tāpat pie jums tuvākajā laikā nevarēsim atbraukt".

mīļo sīrupiņ, par štuku latu es mierīgi varu neatgriezeniski aizvest uz ekvadoru sevi, m. un datoru. mīļo sīrupiņ, es tomēr negribētu ziedot štuku latu, lai apmaksātu resnās astrīdas&co dušošanās priekus.

centralizētās sistēmas ir ļaunums, ziniet.

klau, tādas publiskās mazgāšanās sistēmas vēl pastāv? pirtīs tak sen neviens nemazgājas, tikai spēlē biljardu un patērē konjaku, bet es taču nevaru braukt uz ekvadoru smirdīga.

• 9 raksta
• ir doma

21:17 - žēlabu apdeits

kaimiņiem pamodās sirdsapziņa [vai nāves bailes], un man nebūs par visu jāmaksā vienai! un lai arī nācās pastaigāt, es beidzot tiku pie dušas, un tur bija priecīgi cilvēki, kas priecīgi skatījās hokeju, un kad es biju tīra un balta [drīzāk sarkana], latvija iesita liktenīgos uzvaras vārtus! un jūs man devāt šausmīgi labus padomus, un vispār esat brīnišķi! vajadzēs gausties cibā biežāk :)