pēdējās piecās dienās no rītiem dienišķajā lotosa pozā sēžot nav gluži īpaši karsti, un šodien prikola pēc paskatījos, cik tad īsti grādi. ņemot vērā vieglu zosādību, mērķēju uz kādiem deviņpadsmit, tāpēc turēju termometru aizdomās par saplīšanu, kad tas uzrādīja knapus plus vienpadsmit. hell jē, ar visu ekvadoru sirdī es, šķiet, beidzot esmu norūdījusies! šodien svinēšu triumfālo miņuku atgriešanos.
neticamā reklāmas pauze [un atkal, protams, lietuvā. nu, kāpēc mani senči-okupanti nevarēja okupēt maazliet dienvidākas teritorijas un atvieglot man dzīvi!!]:
