antarctica starts here

12:52

uz flamenko neaizgāju, aizgāju citur, kur visbeidzot paslīdēju uz haļavnā vīna un kanapejiem. mājās izdzinu zirnekļus no vannas [priekš kam rāpties tur, no kurienes nemāki izrāpties?!], kādu brīdi pārdomāju iespēju turpat arī iesvempties, bet tomēr tiku līdz gultai.

vispār jau nūģoties ir jautrāk. vai lasīt čiekurus. vai pat lasīt žurnālu "lilit". vajadzēja taču lieku reizi sev atgādināt.

[koncerts gan bija labs. un kanapē]

[šeit bija vēl kaut kas, lai nebūtu tikai par paģirām, bet tik paštaisni, ka riebj]

• ir doma

13:33

bet darba ražīgums, protams, ceļas. jo rau - debesis pelēkas, galvā vate, neko negribas [ja nu vienīgi kefīru un lai visādi sūdabrāļi liek mierā], un tu tik strādā, strādā un strādā.

ja es būtu ļaunas korporācijas ļauna bosene, es noteikti parūpētos par to, lai maniem darbiniekiem būtu nebeidzamas paģiras.

• ir doma

17:34

interesanti, vai manu draugu/paziņu vidū ir kāds, kurš runā somiski un būtu ar mieru pastāstīt man, kā somi saka "mani sauc", "iesveriet man, lūdzu, puskilo doktordesas" un tādā garā?

• 8 raksta
• ir doma

21:55 - ziedoņa puķes, ziedoņa sals

lasot kadari, iedomājos, cik viegli tomēr latvija tika cauri:
bija jātiek galā tikai ar vāciju un padomiju, picas fašistu roķeles tik tālu uz ziemeļiem neaizsniedzās.
plus nekādu vietējo plānprātiņu, kuri cītīgi piekopj asinsatriebību 197. paaudzē, jo "mūsu senči tā ir darījuši".

gandrīz vai uzrakstīju "toties arī pirmo starptautisko bukera prēmiju dabūja tieši albāņi, nevis šaizemieši", bet pārdomāju. kāds gan tam sakars ar mokām un ciešanām? kadare ir vienkārši ļoti, ļoti labs. bet es šodien - ļoti, ļoti pļāpīga, ej nu sazin kāpēc.

• ir doma