antarctica starts here

15:38

[ļoti iepaticies nerakstīt/rakstīt papīra un nesalasāma rokraksta formātā], taču dažas pēkšņas atklāsmes, lai arī dooh, tomēr ir iekļaujamas chimeras lietošanas rokasgrāmatā un paziņojamas publiski.

kas jādara, lai diskreditētu sevi manās acīs pilnīgi un neatgriezeniski: jātērē mans laiks.
man nav bijis neviena strīda, neviena izsvītrojuma no kontaktiem pēdējo gadu laikā, kas nebūtu tieši tādēļ.
pat ja šī laika tērēšana patiesībā manu laiku nemaz netērē. ja, piemēram, es veltu vakaru sazin kam un paralēli gaidu zvanu vai vizīti, un nesagaidu, un neesmu vis skumji stāvējusi pie nelaimes pulksteņa ar apvītušu rožu pušķi rokās.
vienalga.
pat ja bijuši objektīvi iemesli [orkāns vai kāda trīce].
brēcošas epilepsijas vai gadsimtu ilgas klusēšanas [nu, kā pračetam: сундук снова промолчал, но на этот раз громче [jā, šo es oriģinālā izlasīt nedabūju]] lēkme garantēta.
pat ja "laimīgie pūlksteņus neskaita". un nē, es nevēlos par to parunāt, cienījamās ainas polšas un citi доморощенные eksperti.

es pavisam drīz miršu, nepaies ne 370 gadi, un es negribu gaidīt it neko un it nevienu, un it nekad.

• ir doma

17:53

tādu klasisku greizsirdības lēkmi, pēc visiem kanoniem un scenārijiem es piedzīvoju vienreiz. diemžēl tā ilga ļoti nepilnu laika sprīdi un izpaudās iekšējā sprādzienā vien, jo sapratu, ka netīkams un smagnējs svešu smaržu smārds ir no kāda "kolonnas" testera, ko nobēdzināju nez kāpēc līdzcilvēka mantās.

stāsta morāle ir tāda, ka lancôme "hypnôse" ir izcili pretīgas smaržas, bet "mandarīnpīli", oranžas tādas, tās gan man var dāvināt.

• ir doma

23:59

personīgo prieku starpā ir atzīmējams šis dubultnieks
,
kurā ēnu kaleidoskops ir jauki iekārtojies tieši starp of the wand and the moon un moon far away.
ja vēl kāds piespēlētu to mūziķiem, mūziķi būtu dikti priecīgi.

• 24 raksta
• ir doma