antarctica starts here
9. Jūnijs 2009
00:22
скоро тает гнила на язык белена
мокнут в пене извивы ужей
эй, слуга! завари-ка мне чайник вина
скоро ночь и проходит уже
11:24
sētniece vārdu "rēķini" raksta kā "reikeni". vecmīlgrāvja dialekts. kārtējā iedzīvotājiem adresētajā ziņojumā viņa vēsta, ka ūdens reikenus kārtējo reizi nav samaksājis simts un viens dzīvoklis, tāpēc drīzumā nāks iznīcība un apokalipse. pieņemu, ka tā nenotiks, un worst case scenario gadījumā maksātspējīgie mājas iedzīvotāji sametīsies maksātnegribošo vietā un pēc tam šos maksātnegribošos nolinčos turpat aiz šķūnīšiem. makstātnegribošos, nevis nespējīgos, jo [dažādu objektīvu iemeslu dēļ] lai uzdzītu ūdens reikenu mūsmājās kaut vai līdz padsmit naudām, ir jātaisa spa procedūras no rīta līdz vakaram. turklāt tā notika ne tikai liesos, bet arī treknos un citos vidēji speķainos gados.
kaut kā sākuši nepatikt mani laika un pilsonības biedri. tā pavisam nospiedoši nepatikt.
vēl man nepatīk mans jaunākais dienas režīms ar atdusēšanos neilgi pirms saullēkta un piecelšanos oficiālajā pusdienlaikā. pilnībā pazūd rīti, kuri kaut cik spēj samierināt mani ar lokālo vasaru. jāsāk piekopt miega piesaukšanas rituāli.
18:15
depresija, ķipa, beidzās.
nekādus reikenus ar pasauli vairs nekārtošu, vēl jo vairāk svešus.
dusmošos tikai uz tiem, kuri noskaudīs "vasara mēģina iestāties", дубль два.
distancēties no visa apkārtnotiekošā haja "ciet kopā ar mums, ciet labāk par mums" labi palīdz totāla pāriešana uz svešvalodām saziņā ar pārdevējiem, garāmgājējiem un citiem satiktajiem. arī šoreiz.
audzēšu garus matus, jo neko citu šovasar audzēt nevar, zemes un balkona iztrūkuma dēļ. izbalināšu saulē un veidošu kā lisai gerrard.