regulāri veselīgais dzīvesveids dara savu, spēks vairojas - kad beidzot sajuties saguris un izdomā izsaukt uz mājām vedošu transportu, ar pārsteigumu pamani, ka rīts jau strauji tuvojas septiņiem, un privātpārvadājumu pakalpojumi vairs nav nepieciešami.
ar mazgulētību gan ir kā ir. diena piemērota vien tam, lai ieturētu pusfabrikātu brokastis, ziemas saulrietam izskanot, klausītos deviņdesmito superhitus un iedziļinātos imaginārajā teļukā un aizloga šausmenēs [vakar tur tika rādīti dažādi alkohola kaitīgās ietekmes paraugdemonstrējumi, bet šodien kāds jaunietis centās pārbaudīt, vai ir iespējams paša spēkiem izraut no zemes autobusu pieturas stabu. pēc ~40 minūtēm viņam tas joprojām vēl nebija izdevies]. jā, bet ja kāds man pastāstīs, kā tikt galā ar otrās dienas neaptveramo slinkumu, es būtu mežonīgi pateicīga.